Atšķirības starp "Padomes" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Padomes''' - '''1.''' padomdevēju struktūras valstu, pilsētu, komūnu pārvaldē; '''2.''' kreiso partiju inspirētas nevalstiskas sabiedriskas organizācijas kā tautas pārstāvniecības veids Krievijā un Vācijā [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] pēdējos gados un pēc t.s. ''sociālistiskajām revolūcijām'' šajās valstīs, kuru rezultātā ieviesa t.s. ''padomju varu''. Padomes pildīja vietējās varas funkcijas gan sadarbībā ar revolūciju ceļā izveidotajām valsts varas institūcijām un dažādam sabiedriskajām organizacijām, gan arī patstavīgi, nereti nonākot konfliktos ar izpildvaru. 1917. gada 27. februārī sociālistisko partiju aktīvisti izveidoja [[Petrogradas stradnieku un kareivju deputātu padome|Petrogradas stradnieku un kareivju deputātu padomi]], kurai bija liela nozīme jaunās varas Krievijā politiskās platformas veidošanā. Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmā bija [[Rīgas Strādnieku deputātu padome]], pēc tām izveidojās [[Vidzemes Zemes padome]], [[Bezzemnieku deputātu padome]]s, [[Kareivju deputātu padome]]s u.c. Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu kongresā tās ievēlēja kopēju pārstāvniecību: [[Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padome|Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomi]], kas 1917. gada decembrī izveidoja t.s. [[Iskolata republika|Iskolata republiku]]. | + | '''Padomes''' - '''1.''' padomdevēju struktūras valstu, pilsētu, komūnu pārvaldē; '''2.''' kreiso partiju inspirētas nevalstiskas sabiedriskas organizācijas kā tautas pārstāvniecības veids, kas izveidojās Krievijā un Vācijā [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] pēdējos gados un pēc t.s. ''sociālistiskajām revolūcijām'' šajās valstīs, kuru rezultātā ieviesa t.s. ''padomju varu''. Padomes pildīja vietējās varas funkcijas gan sadarbībā ar revolūciju ceļā izveidotajām valsts varas institūcijām un dažādam sabiedriskajām organizacijām, gan arī patstavīgi, nereti nonākot konfliktos ar izpildvaru. 1917. gada 27. februārī sociālistisko partiju aktīvisti izveidoja [[Petrogradas stradnieku un kareivju deputātu padome|Petrogradas stradnieku un kareivju deputātu padomi]], kurai bija liela nozīme jaunās varas Krievijā politiskās platformas veidošanā. Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmā bija [[Rīgas Strādnieku deputātu padome]], pēc tām izveidojās [[Vidzemes Zemes padome]], [[Bezzemnieku deputātu padome]]s, [[Kareivju deputātu padome]]s u.c. Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu kongresā tās ievēlēja kopēju pārstāvniecību: [[Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padome|Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomi]], kas 1917. gada decembrī izveidoja t.s. [[Iskolata republika|Iskolata republiku]]. |
[[Kategorija:Valsts]] | [[Kategorija:Valsts]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 16. novembris, plkst. 09.47
Padomes - 1. padomdevēju struktūras valstu, pilsētu, komūnu pārvaldē; 2. kreiso partiju inspirētas nevalstiskas sabiedriskas organizācijas kā tautas pārstāvniecības veids, kas izveidojās Krievijā un Vācijā 1. Pasaules kara pēdējos gados un pēc t.s. sociālistiskajām revolūcijām šajās valstīs, kuru rezultātā ieviesa t.s. padomju varu. Padomes pildīja vietējās varas funkcijas gan sadarbībā ar revolūciju ceļā izveidotajām valsts varas institūcijām un dažādam sabiedriskajām organizacijām, gan arī patstavīgi, nereti nonākot konfliktos ar izpildvaru. 1917. gada 27. februārī sociālistisko partiju aktīvisti izveidoja Petrogradas stradnieku un kareivju deputātu padomi, kurai bija liela nozīme jaunās varas Krievijā politiskās platformas veidošanā. Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmā bija Rīgas Strādnieku deputātu padome, pēc tām izveidojās Vidzemes Zemes padome, Bezzemnieku deputātu padomes, Kareivju deputātu padomes u.c. Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu kongresā tās ievēlēja kopēju pārstāvniecību: Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomi, kas 1917. gada decembrī izveidoja t.s. Iskolata republiku.
