Atšķirības starp "Plan-Dubrovskis Eduards" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. marts, plkst. 22.15

Eduards Plan-Dubrovskis (1891.-1942.) - virsnieks.

Dzimis 1891. gada 21. janvārī Dubrovsku muižā, Daugavpils apriņķī. No 1910. gada kā savvaļnieks Krievijas impērijas armijā. 1910. gadā kā savvaļnieks iestājies 1. Sumskas huzāru pulkā (Сумский 1-й гусарский полк). 1913. gadā absolvējis Tveras kavalērijas skolu kā kornets. Dienestu turpinājis 1. leibdragūnu Maskavas Ķeizara Pētera Lielā pulkā (Московский 1-й лейб-драгунский Императора Петра Великого полк). 1914. gada 25. augustā kaujā ievainots, oktobrī paaugstināts par poručiku. Kopš 1915. gada janvāra komandējis īpašo uzdevumu kavalērijas eskadronu. Štabs-rotmistrs (05.1916.). 11. martā ievainots, atzīts par nederīgu ierindas dienestam. Administratīvās daļas priekšnieka palīgs Ārējās izlūkošanas birojā (12.1916.-06.1917.). 1917. gada jūlijā saformēja un komandēja kavalērijas trieciendivizionu grāfa Platova 4. Donas kazaku pulkā līdz tā sakāvei cīņās pret lieliniekiem. Darbojies pretlielinieciskajā pagrīdē, ņēmis dalību Pleskavas korpusa organizēšanā. Septembrī kritis gūstā, pirms nāvessoda izpildes izbēdzis no Pētera-Pāvila cietokšņa, šķērsojis frontes līniju un ieradies Latvijā.

No 1918. gada decembra Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērs) štāvā tālās izlūkošanas instruktors. Kopš 1919. gada februāra Artuma-Hartmaņa jātnieku vienībā. Marta vidū iecelts par 1. eskadrona komandieri. 1919. gada jūlijā ar savu eskadronu pēc paša iniciatīvas operēja Kurzemē. Bermontiādes laikā, 20. oktobrī iecelts par diversantu komandieri Kurzemē, komandējis t.s. "Rotmistra Dubrovska partizānu nodaļu", koordinējis partizānu grupu darbību. Latvijas Neatkarības kara laikā piedalījies 178 kaujās un sadursmēs. 1920. gada 10. aprīlī atvaļināts.

1924. gadā atņemta kapteiņa dienesta pakāpe un degradēts par ierindnieku, jo nav varējis uzrādīt Krievijas impērijas armijas izsniegtu diplomu par tās iegūšanu. 1933. gadā arestēts kā biedrības Leģions loceklis un tiesāts par valsts apvērsuma plānošanu. Atņemta Latvijas pilsonība un izraidīts no valsts. Dzīvoja Lietuvā. Pēc Latvijas okupācijas atgriezies Latvijā, tulks Centrālajā arodbiedrību padomē. 1940. gada 28. novembrī padomju drošības iestāžu arestēts un izvests uz PSRS. Miris 1942. gada 27. martā Astrahaņas cietumā.

Apbalvojumi:

• Sv. Vladimira ordenis, IV šķira
• Sv. Jura ordenis, IV šķira
• Sv. Jura zelta zobens
• Sv. Annas ordenis, II, III un IV šķira
• Sv. Staņislava ordenis, II un III šķira
• Lāčplēša Kara ordenis, III šķira (par 20.06.1920. kauju pie Straupes)

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 385. lpp. ISBN 9984-00-395-7

• Хорошилова Ольга. Всадники особого назначения. - Москва, 2013, 248 с. ISBN 978-5-903389-48-3