Atšķirības starp "Prokurators" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Prokurators''' (lat. ''procurator'' - "vietnieks") - saimniecības pārvaldnieks (brīvais vai [[vergs]]), gandrīz analogs [[viliks]] vai [[kalkulators]], kunga (''dominus'') uzticības persona, kas tā vārdā varēja kārtot saimniecības jautājumus, pārstāvēt to saimnieciskajās attiecībās. Vēlāk valsts [[maģistrāts]], tiesas pilnvarotais, kurš varēja vest procesu arī bez pretējās puses ziņas [[Romas valsts|Senajā Romā]]. [[Principāts|Principāta]] laikā ierēdņu kategorija (''procuratores caesaris''): valsts kases pārzinis (''procurator a rationibus''), imperatora kases pārzinis jeb mantzinis (''procuratores fisci''), nodokļu iekasētājs (''procuratores fisci''), [[Imperators|imperators]] zemju pārvaldnieks (''fiscus provincialis''), līdzīgi kā [[kvestors]] [[Senāts Romā|Senātam]] pakļautajās zemēs, taču ar ierobežotām tiesībām - nevarēja rīkoties ar imperatora mantu bez tā ziņas, kaut savā pārvaldījumā pārstāvēja imperatoru. Vēl bija armijas ''prokurators'' (''procurator castrensis''), kurš pārvaldīja [[intendantūra]]s dienestu, kā arī monētu kaltuves ''prokurators'' (''procurator monetae'') u.c. Bez [[Province|provinču]] prokuratoriem bija mazāku imperatora zemju ''atsūtītie prokuratori'' (''procuratores caesaris pro legato''), kas pārvaldīja maznozīmīgākas par provincēm tieši imperatoram pakļautās zemes (piem., [[Kapadokija]], [[Jūdeja]], [[Trāķija]] u.c.), un pakļāvās tuvākajam imperatora vietvaldim (''legatus pro praetore'').
+
'''Prokurators''' (lat. ''procurator'' - "vietnieks") - saimniecības pārvaldnieks (brīvais vai [[vergs]]), gandrīz analogs [[viliks]] vai [[kalkulators]], kunga (''dominus'') uzticības persona, kas tā vārdā varēja kārtot saimniecības jautājumus, pārstāvēt to saimnieciskajās attiecībās. Vēlāk valsts [[maģistrāts]], tiesas pilnvarotais, kurš varēja vest procesu arī bez pretējās puses ziņas [[Romas valsts|Senajā Romā]]. [[Principāts|Principāta]] laikā algotu ierēdņu kategorija (''procuratores caesaris''): valsts kases pārzinis (''procurator a rationibus''), imperatora kases pārzinis jeb mantzinis (''procuratores fisci''), nodokļu iekasētājs (''procuratores fisci''), [[Imperators|imperators]] zemju pārvaldnieks (''fiscus provincialis''), līdzīgi kā [[kvestors]] [[Senāts Romā|Senātam]] pakļautajās zemēs, taču ar ierobežotām tiesībām - nevarēja rīkoties ar imperatora mantu bez tā ziņas, kaut savā pārvaldījumā pārstāvēja imperatoru. Vēl bija armijas ''prokurators'' (''procurator castrensis''), kurš pārvaldīja [[intendantūra]]s dienestu, kā arī monētu kaltuves ''prokurators'' (''procurator monetae'') u.c. Bez [[Province|provinču]] prokuratoriem bija mazāku imperatora zemju ''atsūtītie prokuratori'' (''procuratores caesaris pro legato''), kas pārvaldīja maznozīmīgākas par provincēm tieši imperatoram pakļautās zemes (piem., [[Kapadokija]], [[Jūdeja]], [[Trāķija]] u.c.), un pakļāvās tuvākajam imperatora vietvaldim (''legatus pro praetore''). ''Prokuratoru'' iekšējā hierarhija kategirizējās atkarībā no algas (''procuratores trecenarii, ducenarii, centenarii'') t.i. kas saņēma gadā algu 300 000, 200 000, 100 000 [[Sestercijs|sestercijus]].
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. marts, plkst. 07.28

Prokurators (lat. procurator - "vietnieks") - saimniecības pārvaldnieks (brīvais vai vergs), gandrīz analogs viliks vai kalkulators, kunga (dominus) uzticības persona, kas tā vārdā varēja kārtot saimniecības jautājumus, pārstāvēt to saimnieciskajās attiecībās. Vēlāk valsts maģistrāts, tiesas pilnvarotais, kurš varēja vest procesu arī bez pretējās puses ziņas Senajā Romā. Principāta laikā algotu ierēdņu kategorija (procuratores caesaris): valsts kases pārzinis (procurator a rationibus), imperatora kases pārzinis jeb mantzinis (procuratores fisci), nodokļu iekasētājs (procuratores fisci), imperators zemju pārvaldnieks (fiscus provincialis), līdzīgi kā kvestors Senātam pakļautajās zemēs, taču ar ierobežotām tiesībām - nevarēja rīkoties ar imperatora mantu bez tā ziņas, kaut savā pārvaldījumā pārstāvēja imperatoru. Vēl bija armijas prokurators (procurator castrensis), kurš pārvaldīja intendantūras dienestu, kā arī monētu kaltuves prokurators (procurator monetae) u.c. Bez provinču prokuratoriem bija mazāku imperatora zemju atsūtītie prokuratori (procuratores caesaris pro legato), kas pārvaldīja maznozīmīgākas par provincēm tieši imperatoram pakļautās zemes (piem., Kapadokija, Jūdeja, Trāķija u.c.), un pakļāvās tuvākajam imperatora vietvaldim (legatus pro praetore). Prokuratoru iekšējā hierarhija kategirizējās atkarībā no algas (procuratores trecenarii, ducenarii, centenarii) t.i. kas saņēma gadā algu 300 000, 200 000, 100 000 sestercijus.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94. lpp.

  • Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
  • Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
  • Thomas Robert Shannon Broughton. The Magistrates of the Roman Republic. - New York, 1951-1986

  • Gunter Wesener. Quaestor. / Der Kleine Pauly (KlP). Band 4, - Stuttgart, 1972, Sp. 1289–1291.
  • Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
  • Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
  • Theodor Mommsen. Abriß des Römischen Staatsrechts. - 1907; Nachdruck 1982, ISBN 3-534-05684-1
  • Wolfgang Kunkel, Roland Wittmann. Die Magistratur. - München, 1995; ISBN 3-406-33827-5

  • Кофанов Л.Л. Атрибуты власти магистратов в архаическом Риме // IVS ANTIQVVM. Древнее право. 1998. № 1 (3). С. 35-54.

Resursi internetā par šo tēmu