Atšķirības starp "Rīgas arhibīskapija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
22. rindiņa: 22. rindiņa:
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 18 400 km2
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 18 400 km2
 
|}
 
|}
'''Rīgas arhibīskapija''' (lat. ''Archiepiscopatus provincia Rigensis'') - [[bīskapija]], arī laicīga valsts [[Livonija|Livonijā]] laikā no 1255. līdz 1562. gadam. To pārvaldīja pāvesta iecelts arhibīskaps (''archiepiskopus'') kopā ar domkapitulu, bet no 1432. gada kopā ar arhibīskapijas padomi (''Syiftsratg''). Kā [[firstbīskaps]], tas bija arī Svētās romas impērijas impērijas [[firsts]], arhibīskapijas teritorijā augstākais laicīgais valdnieks, kura garīgais sizerens bija pāvests, bet laicīgais - imperators. Arhibīskapijas pārvaldībā atradās arī trīs Livonijas (Kurzemes, Sāmsalas-Vīkas, Tērbatas) un četras Prūsijas (Kulmas, Pamedes, Vārmes, Sembas) bīskapijas, bez tam faktiski tai pakļāvās arī Tallinas bīskapija, kas ''de iure'' bija atkarīga no Lundas arhibīskapa.
+
'''Rīgas arhibīskapija''' (lat. ''Archiepiscopatus provincia Rigensis'') - [[bīskapija]], arī laicīga valsts [[Livonija|Livonijā]] laikā no 1255. līdz 1562. gadam. To pārvaldīja pāvesta iecelts arhibīskaps (''archiepiskopus'') kopā ar domkapitulu, bet no 1432. gada kopā ar arhibīskapijas padomi (''Syiftsratg''). Kā [[firstbīskaps]], tas bija arī Svētās romas impērijas impērijas [[firsts]], arhibīskapijas teritorijā augstākais laicīgais valdnieks, kura garīgais sizerens bija pāvests, bet laicīgais - imperators. Arhibīskapijas pārvaldībā atradās arī trīs Livonijas (Kurzemes, Sāmsalas-Vīkas, Tērbatas) un četras Prūsijas (Kulmas, Pamedes, Vārmes, Sembas) bīskapijas ar laicīgajiem bruņiniekiem [[Vasalis|vasaļiem]], [[Livonijas Zobenbrāļu ordenis|Livonijas Zobenbrāļu ordeni]] kā vasali, bez tam faktiski tai pakļāvās arī Tallinas bīskapija, kas ''de iure'' bija atkarīga no Lundas arhibīskapa. No XIV gs. arhibīskapa rezidences bija Ronnenburgas (Rauna, apmēram no 1420.gada galvenā rezidence, kur tas uzturējās no Miķeļiem līdz februārim), Limbažu un Kokneses pilis. No februāra līdz Vasarsvētkiem arhibīskaps uzturējās Limbažos (Lemsal), bet līdz Miķeļiem  Koknesē (Kochenhusen). Kopš XIV-XV gs. mijas sākās pastāvīgi aribīskapu konflikti ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], līdz pēc [[Livonijas karš (1558.-1583.)|Livonijas kara]] Rīgas arhibīskapija zaudēja savu laicīgās valsts statusu, un 1562. gadā to iekļāva [[Žečpospoļita]]s [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]].
  
 
Skat. arī:
 
Skat. arī:
 
* [[Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības]]
 
* [[Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības]]
 
* [[Rīgas Domkapituls]]
 
* [[Rīgas Domkapituls]]
 +
 +
== Literatūra ==
 +
 +
* Kučinskis, S. J. Svētais Meinards - Latvijas apustulis. - Rīgas Romas Katoļu garīgais seminārs: Rīga, 1993. 48 lpp.
 +
Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/R/ri/rigas_arhbisk/rigas_arhbisk.htm Rīgas arhibīskapija (1255.-1562.) - historia.lv]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/R/ri/rigas_arhbisk/rigas_arhbisk.htm Rīgas arhibīskapija (1255.-1562.) - historia.lv]
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/R/ri/rigas_arhbisk/encikl/rigas_arhbisk_lkv.htm Rīgas bīskapija un virsbīskapija - Latviešu konversācijas vārdnīca. 18.sējums, 35851.-35871.sleja.]
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/R/ri/rigas_arhbisk/encikl/rigas_arhibisk_lpe.htm Rīgas arhibīskapija - Latvijas Padomju Enciklopēdija. 8. sējums, 387.lpp.]
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/R/ri/rigas_arhbisk/encikl/rigas_arhbisk_le.htm Rīgas archibīskapija - Latvju enciklopēdija. 3.sējums, 2154.-2159.lpp.]
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/R/ri/rigas_arhbisk/encikl/rigas_arhbisk_le_1962.htm Rīgas archibīskapija - Latvju enciklopēdija 1962-1982. 4.sējums, 82.lpp.]
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/R/ri/rigas_arhbisk/encikl/rigas_arhbisk_tilde.htm Rīgas archibīskapija - Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture.]
  
 
[[Kategorija:Livonija]]
 
[[Kategorija:Livonija]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 8. novembris, plkst. 19.00

Rīgas arhibīskapija
100px
pastāv 1255.-1562.
sizereni
hierarhija
platība 18 400 km2

Rīgas arhibīskapija (lat. Archiepiscopatus provincia Rigensis) - bīskapija, arī laicīga valsts Livonijā laikā no 1255. līdz 1562. gadam. To pārvaldīja pāvesta iecelts arhibīskaps (archiepiskopus) kopā ar domkapitulu, bet no 1432. gada kopā ar arhibīskapijas padomi (Syiftsratg). Kā firstbīskaps, tas bija arī Svētās romas impērijas impērijas firsts, arhibīskapijas teritorijā augstākais laicīgais valdnieks, kura garīgais sizerens bija pāvests, bet laicīgais - imperators. Arhibīskapijas pārvaldībā atradās arī trīs Livonijas (Kurzemes, Sāmsalas-Vīkas, Tērbatas) un četras Prūsijas (Kulmas, Pamedes, Vārmes, Sembas) bīskapijas ar laicīgajiem bruņiniekiem vasaļiem, Livonijas Zobenbrāļu ordeni kā vasali, bez tam faktiski tai pakļāvās arī Tallinas bīskapija, kas de iure bija atkarīga no Lundas arhibīskapa. No XIV gs. arhibīskapa rezidences bija Ronnenburgas (Rauna, apmēram no 1420.gada galvenā rezidence, kur tas uzturējās no Miķeļiem līdz februārim), Limbažu un Kokneses pilis. No februāra līdz Vasarsvētkiem arhibīskaps uzturējās Limbažos (Lemsal), bet līdz Miķeļiem Koknesē (Kochenhusen). Kopš XIV-XV gs. mijas sākās pastāvīgi aribīskapu konflikti ar Livonijas ordeni, līdz pēc Livonijas kara Rīgas arhibīskapija zaudēja savu laicīgās valsts statusu, un 1562. gadā to iekļāva Žečpospoļitas Pārdaugavas hercogistē.

Skat. arī:

Literatūra

  • Kučinskis, S. J. Svētais Meinards - Latvijas apustulis. - Rīgas Romas Katoļu garīgais seminārs: Rīga, 1993. 48 lpp.

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu