Atšķirības starp "Recess" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Recess''' - (no lat. ''recessus'' - "attālināties") - atkarībā no konteksta: | '''Recess''' - (no lat. ''recessus'' - "attālināties") - atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' Vienošanās rezultāts, izlīgums. [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]] par impērijas ''recesiem'' dēvēja firstu vai [[Reihstāgs|Reihstāga]] protokolus. [[Livonija|Livonijā]] par ''recesiem'' dēvēja [[Landtāgs|landtāgu]] lēmumus. | * '''1.''' Vienošanās rezultāts, izlīgums. [[Svētā Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]] par impērijas ''recesiem'' dēvēja firstu vai [[Reihstāgs|Reihstāga]] protokolus. [[Livonija|Livonijā]] par ''recesiem'' dēvēja [[Landtāgs|landtāgu]] lēmumus. | ||
| − | * '''2.''' [[Landtāgs|Landtāgu]] un [[Mantāgs|mantāgu]] lēmumi (vc. ''Rezesse''). [[Livonija]]s recesi apkopoti krājumā "Akten und Rezesse der livländischen Ständetage". Kalpo kā vērtīgs vēstures avots.Piemēram, 1385. gada Rīgas arhibīskapijas mantāgs Limbažos izskatīja arhibīskama Joanna IV strīdu ar tā [[Vasalis|vasaļiem]] Pitkeveriem, kurus apsūdzēja [[Felonija|felonijā]], [[Sizerens|sizerena]] [[Muiža|muižu]] zemnieku sakropļošanā; 1422. gada landtāgs Valkā apsprieda nevācu jautājumus (tirdzniecību, laulības, ticību), bet augustā Cēsīs - naudas sistēmu Livonijā. | + | * '''2.''' [[Landtāgs|Landtāgu]] un [[Mantāgs|mantāgu]] lēmumi (vc. ''Rezesse''). [[Livonija]]s recesi apkopoti krājumā "Akten und Rezesse der livländischen Ständetage". Kalpo kā vērtīgs vēstures avots.Piemēram, 1385. gada Rīgas arhibīskapijas mantāgs Limbažos izskatīja arhibīskama Joanna IV strīdu ar tā [[Vasalis|vasaļiem]] Pitkeveriem, kurus apsūdzēja [[Felonija|felonijā]], [[Sizerens|sizerena]] [[Muiža|muižu]] zemnieku sakropļošanā; 1422. gada landtāgs Valkā apsprieda nevācu jautājumus (tirdzniecību, laulības, ticību), bet augustā Cēsīs - naudas sistēmu Livonijā. 1424. gada oktobra landtāgs Valkā izsprieda jautājumus par parādu nomaksas kārtību, naudas mīšanu, drellību utt.; 1482. gada jūnija landtāgs Vēmelē sprieda par zemnieku tirgošanos ar pilsētām; 1495. hgada marta landtāgs Valkā sprieda par nevācu sudrabkaļu līdzdalību naudas kalšanā; 1498. gada jūlija landtāgs Valkā sprieda par jātnieku dienestu, ārkārtas kara nodokļa ieviešanu u.tml. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 29. februāris, plkst. 17.21
Recess - (no lat. recessus - "attālināties") - atkarībā no konteksta:
- 1. Vienošanās rezultāts, izlīgums. Svētajā Romas impērijā par impērijas recesiem dēvēja firstu vai Reihstāga protokolus. Livonijā par recesiem dēvēja landtāgu lēmumus.
- 2. Landtāgu un mantāgu lēmumi (vc. Rezesse). Livonijas recesi apkopoti krājumā "Akten und Rezesse der livländischen Ständetage". Kalpo kā vērtīgs vēstures avots.Piemēram, 1385. gada Rīgas arhibīskapijas mantāgs Limbažos izskatīja arhibīskama Joanna IV strīdu ar tā vasaļiem Pitkeveriem, kurus apsūdzēja felonijā, sizerena muižu zemnieku sakropļošanā; 1422. gada landtāgs Valkā apsprieda nevācu jautājumus (tirdzniecību, laulības, ticību), bet augustā Cēsīs - naudas sistēmu Livonijā. 1424. gada oktobra landtāgs Valkā izsprieda jautājumus par parādu nomaksas kārtību, naudas mīšanu, drellību utt.; 1482. gada jūnija landtāgs Vēmelē sprieda par zemnieku tirgošanos ar pilsētām; 1495. hgada marta landtāgs Valkā sprieda par nevācu sudrabkaļu līdzdalību naudas kalšanā; 1498. gada jūlija landtāgs Valkā sprieda par jātnieku dienestu, ārkārtas kara nodokļa ieviešanu u.tml.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 61.-62. lpp.
- Akten und Rezesse der livländischen Ständetage (Bd. 1-3). / Arbusow Leonid, Bauer A. [Bearb.]. Stavenhagen Oskar [Hrsg.]. - Riga (1907-1938)
