Atšķirības starp "Reihstāgs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
22. rindiņa: 22. rindiņa:
 
* '''1.''' Augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas Vācu impērijā]]. Izveidots 1495. gadā, lai līdzsvarotu varu un nodrošinātu ķeizara likumu ievērošanu valstī, lai atvieglotu zvērēšanu, impērijas [[Zemes miers|zemes mieriem]] stājoties spēkā. Nosaukums ir vāc. ''des Reiches gemeinder Tag'' (impērijas [pārstāvju] kopīgā diena) saīsinājums "Reichstag".
 
* '''1.''' Augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas Vācu impērijā]]. Izveidots 1495. gadā, lai līdzsvarotu varu un nodrošinātu ķeizara likumu ievērošanu valstī, lai atvieglotu zvērēšanu, impērijas [[Zemes miers|zemes mieriem]] stājoties spēkā. Nosaukums ir vāc. ''des Reiches gemeinder Tag'' (impērijas [pārstāvju] kopīgā diena) saīsinājums "Reichstag".
 
* '''2.''' [[Ziemeļvācu savienība]]s (''Norddeutscher Bund'') [[parlaments|parlamenta]] apakšpalāta 1867.-1871. gados.  
 
* '''2.''' [[Ziemeļvācu savienība]]s (''Norddeutscher Bund'') [[parlaments|parlamenta]] apakšpalāta 1867.-1871. gados.  
* '''3.''' [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]] parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - [[Bundesrāts]]), vēlēta pārstāvniecības likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru.  
+
* '''3.''' [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]] uz 3 (kopš 1887. gada uz 4) gadiem ievēlēta parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - [[Bundesrāts]]), augstākā likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. Reihstāgakompetencē ietilpa tiesību jaunrades, budžeta un finanšu jautājumi.
 
* '''4.''' [[Veimāras republika]]s laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa.  
 
* '''4.''' [[Veimāras republika]]s laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa.  
 
* '''5.''' [[Vācija]]s parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam.
 
* '''5.''' [[Vācija]]s parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam.
29. rindiņa: 29. rindiņa:
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
 +
* Vācijas impērijas konstitūcija (1871.) // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 194. lpp.
 
----
 
----
 
* Peter Claus Hartmann. Das Heilige Römische Reich deutscher Nation in der Neuzeit 1486–1806. - Stuttgart, 2005, ISBN 3-15-017045-1
 
* Peter Claus Hartmann. Das Heilige Römische Reich deutscher Nation in der Neuzeit 1486–1806. - Stuttgart, 2005, ISBN 3-15-017045-1

Versija, kas saglabāta 2011. gada 7. marts, plkst. 07.44

Vācijas impērijas
Reihstāga prezidenti (1871.–1918.)
  • Eduard von Simson: 1871.-1874.
  • Maximilian Franz August von Forckenbeck: 1874.-1879.
  • Otto Theodor von Seydewitz: 1879.-1880.
  • Adolf Graf von Arnim-Boitzenburg: 1880.-1881.
  • Gustav Konrad Heinrich von Goßler: 1881.
  • Albert Erdmann Karl Gerhard von Levetzow: 1881.-1884.
  • Wilhelm von Wedell-Piesdorf: 1884.-1888.
  • Albert Erdmann Karl Gerhard von Levetzow: 1888.-1895.
  • Rudolf Freiherr von Buol-Berenberg: 1895.-1898.
  • Franz von Ballestrem: 1898.-1907.
  • Udo Graf zu Stolberg-Wernigerode: 1907.-1910.
  • Hans Graf von Schwerin-Löwitz: 1910.-1912.
  • Johannes Kaempf: 1912.-1918.
  • Konstantin Fehrenbach: 1918.

Reihstāgs (vāc. Reichstag no Reich - "valsts" + Tag - "diena") - atkarībā no konteksta:

  • 1. Augstākā kārtu pārstāvniecības sapulce Sv. Romas Vācu impērijā. Izveidots 1495. gadā, lai līdzsvarotu varu un nodrošinātu ķeizara likumu ievērošanu valstī, lai atvieglotu zvērēšanu, impērijas zemes mieriem stājoties spēkā. Nosaukums ir vāc. des Reiches gemeinder Tag (impērijas [pārstāvju] kopīgā diena) saīsinājums "Reichstag".
  • 2. Ziemeļvācu savienības (Norddeutscher Bund) parlamenta apakšpalāta 1867.-1871. gados.
  • 3. Vācijas impērijā uz 3 (kopš 1887. gada uz 4) gadiem ievēlēta parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - Bundesrāts), augstākā likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. Reihstāgakompetencē ietilpa tiesību jaunrades, budžeta un finanšu jautājumi.
  • 4. Veimāras republikas laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa.
  • 5. Vācijas parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
  • Vācijas impērijas konstitūcija (1871.) // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 194. lpp.

  • Peter Claus Hartmann. Das Heilige Römische Reich deutscher Nation in der Neuzeit 1486–1806. - Stuttgart, 2005, ISBN 3-15-017045-1
  • Axel Gotthard. Das Alte Reich 1495–1806. - Darmstadt, 2003, ISBN 3-534-15118-6
  • Helmut Neuhaus. Das Reich in der frühen Neuzeit (Enzyklopädie Deutscher Geschichte Band 42). - München, 2003, ISBN 3-486-56729-2
  • Heinz Angermeier. Das alte Reich in der deutschen Geschichte. Studien über Kontinuitäten und Zäsuren. - München, 1998, ISBN 3-486-55897-8
  • Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866-1918. / Bd.II: Machtstaat vor der Demokratie. - München, 1998, S. 41-48. ISBN 3-406-44038-X
  • Wolfram Siemann. Gesellschaft im Aufbruch. Deutschland 1848-1871. - Frankfurt, 1990, S. 287
  • Hans Fenske. Deutsche Verfassungsgeschichte. Vom Norddeutschen Bund bis heute. - Berlin, 1993, S. 13-16
  • Hans-Ulrich Wehler. Deutsche Gesellschaftsgeschichte. Dritter Band: Von der deutschen Doppelrevolution bis zum Beginn des ersten Weltkrieges. 1849-1914. - München, 1995, S. 303

Resursi internetā par šo tēmu