Atšķirības starp "Sevišķā apspriede" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Sevišķā apspriede]] - atkarībā no konteksta: | + | [[Sevišķā apspriede]] (kr. ''особое совещание'') - atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] 1898. gadā izveidota konsultatīva institīcija jaunā Sodu likuma izstrādes koordinēšanai. Darbojās līdz 1901. gadam. | * '''1.''' [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] 1898. gadā izveidota konsultatīva institīcija jaunā Sodu likuma izstrādes koordinēšanai. Darbojās līdz 1901. gadam. | ||
* '''2.''' [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā Krievijas impērijā izveidota ārkārtēja valsts starpresoru iestāde, [[Viskrievijas zemstu savienības un pilsētu savienības apvienotā komiteja|Viskrievijas zemstu savienības un pilsētu savienības apvienotās komitejas]] struktūrvienība, kas atbildēja par kādu konkrētu nozari. ''Sevišķās apspriedes'' kārtoja sevišķi svarīgus kara laika dzīves jautājumus. Visnozīmīgākā bija ''Sevišķā apspriede aizsardzības jautājumos'', kuras kompetencē bija vairāki jautājumi: augstākā uzraudzība par visu to rūpniecības uzņēmumu darbību, kas ražoja bruņojumu un citu produkciju armijas vajadzībām, jaunu militāru uzņēmumu dibināšana, kara pasūtījumu sadale starp rūpnīcām un šo pasūtījumu izpildi. Plašas pilnvaras bija apspriežu priekšsēdētājiem: tiesības iecelt un atcelt rūpnīcu, uzņēmumu direktorus, noteikt algu apmērus strādniekiem. ''Sevišķajām apspriedēm'' bija tiesības izdot pagaidu noteikumus, veikt rekvizīcijas. | * '''2.''' [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā Krievijas impērijā izveidota ārkārtēja valsts starpresoru iestāde, [[Viskrievijas zemstu savienības un pilsētu savienības apvienotā komiteja|Viskrievijas zemstu savienības un pilsētu savienības apvienotās komitejas]] struktūrvienība, kas atbildēja par kādu konkrētu nozari. ''Sevišķās apspriedes'' kārtoja sevišķi svarīgus kara laika dzīves jautājumus. Visnozīmīgākā bija ''Sevišķā apspriede aizsardzības jautājumos'', kuras kompetencē bija vairāki jautājumi: augstākā uzraudzība par visu to rūpniecības uzņēmumu darbību, kas ražoja bruņojumu un citu produkciju armijas vajadzībām, jaunu militāru uzņēmumu dibināšana, kara pasūtījumu sadale starp rūpnīcām un šo pasūtījumu izpildi. Plašas pilnvaras bija apspriežu priekšsēdētājiem: tiesības iecelt un atcelt rūpnīcu, uzņēmumu direktorus, noteikt algu apmērus strādniekiem. ''Sevišķajām apspriedēm'' bija tiesības izdot pagaidu noteikumus, veikt rekvizīcijas. | ||
| − | * '''3.''' '''IeTK Sevišķā apspriede''' - īpaša ārpustiesas institūcija [[PSRS]], ko izveidoja 1934. gada jūlijā Vissavienības iekšlietu tautas komisāra (vēlāk - valsts drošības tautas komisāra, valsts drošības ministra) pakļautībā. ''Sevišķā apspriede'' pieņēma lēmumus par kontrrevolucionāriem noziegumiem bez apsūdzētā piedalīšanās. Bija gadījumi, kad lēmums par soda mēru tika pieņemts arī pēc apsūdzētā nāves. Darbojās līdz 1953. gada septembrim. | + | * '''3.''' '''IeTK Sevišķā apspriede''' (''особое совещание при НКВД СССР'') - īpaša ārpustiesas institūcija [[PSRS]], ko izveidoja 1934. gada jūlijā Vissavienības iekšlietu tautas komisāra (vēlāk - valsts drošības tautas komisāra, valsts drošības ministra) pakļautībā. ''Sevišķā apspriede'' pieņēma lēmumus par kontrrevolucionāriem noziegumiem bez apsūdzētā piedalīšanās. Bija gadījumi, kad lēmums par soda mēru tika pieņemts arī pēc apsūdzētā nāves. Darbojās līdz 1953. gada septembrim. |
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 10. marts, plkst. 13.46
Sevišķā apspriede (kr. особое совещание) - atkarībā no konteksta:
- 1. Krievijas impērijā 1898. gadā izveidota konsultatīva institīcija jaunā Sodu likuma izstrādes koordinēšanai. Darbojās līdz 1901. gadam.
- 2. I Pasaules kara laikā Krievijas impērijā izveidota ārkārtēja valsts starpresoru iestāde, Viskrievijas zemstu savienības un pilsētu savienības apvienotās komitejas struktūrvienība, kas atbildēja par kādu konkrētu nozari. Sevišķās apspriedes kārtoja sevišķi svarīgus kara laika dzīves jautājumus. Visnozīmīgākā bija Sevišķā apspriede aizsardzības jautājumos, kuras kompetencē bija vairāki jautājumi: augstākā uzraudzība par visu to rūpniecības uzņēmumu darbību, kas ražoja bruņojumu un citu produkciju armijas vajadzībām, jaunu militāru uzņēmumu dibināšana, kara pasūtījumu sadale starp rūpnīcām un šo pasūtījumu izpildi. Plašas pilnvaras bija apspriežu priekšsēdētājiem: tiesības iecelt un atcelt rūpnīcu, uzņēmumu direktorus, noteikt algu apmērus strādniekiem. Sevišķajām apspriedēm bija tiesības izdot pagaidu noteikumus, veikt rekvizīcijas.
- 3. IeTK Sevišķā apspriede (особое совещание при НКВД СССР) - īpaša ārpustiesas institūcija PSRS, ko izveidoja 1934. gada jūlijā Vissavienības iekšlietu tautas komisāra (vēlāk - valsts drošības tautas komisāra, valsts drošības ministra) pakļautībā. Sevišķā apspriede pieņēma lēmumus par kontrrevolucionāriem noziegumiem bez apsūdzētā piedalīšanās. Bija gadījumi, kad lēmums par soda mēru tika pieņemts arī pēc apsūdzētā nāves. Darbojās līdz 1953. gada septembrim.
