Atšķirības starp "Sjuņdzi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sjuņ Dzi''' (ķīn. 荀子, piņj. ''Xún Zǐ'', ~ | + | '''Sjuņ Dzi''' (ķīn. 荀子, piņj. ''Xún Zǐ'', ~313.-238.g.p.m.ē.) - [[Ķīniešu filosofija|filosofs]] [[Konfuciānisms|konfuciānists]]. |
| − | Dzimis | + | Dzimis ap 313.g.p.m.ē. [[Džao valsts|Džao valstī]] (趙), Ziemeļķīnā. Daudz ceļojis. Regulāri apmeklējis slaveno akadēmiju [[Cji valsts]] (齊) galvaspilsētā Liņdzi. Gadsimtu mijā dzīvojis [[Cjiņ dinastija|Cjiņ valstī]] (秦). 255.-238. gados p.m.ē. kalpoja kā Ču valsts (楚) Laņlinas apriņķa pārvaldnieks. Pēc atvaļināšanās, palicis tur uz dzīvi un nodarbojies ar savu sklonieku apmācīšanu. |
Izveidoja visai monolītu mācību par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas parādību kopumu; noliedza kāda konkrēta pasaules radītāja pastāvēšanu. Visu parādību un lietu rašanās un maiņa nirisinās cikliski, savstarpēji mijiedarbojoties diviem pirmspēkiem: pozitīvajām [[jan]] un negatīvajam [[iņ]]. Izziņas pamatā ir maņas un sajūtas, un tikai apdomājot jutekliskās pieredzes rezultātus, cilvēks var iegūt vispusīgu un objektīvu priekšstatu. Par cilvēku runājot, uzskatīja, ka tas ir iedzimti ļauns - viss labais cilvēkā rodas pareizas audzināšanas procesā. | Izveidoja visai monolītu mācību par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas parādību kopumu; noliedza kāda konkrēta pasaules radītāja pastāvēšanu. Visu parādību un lietu rašanās un maiņa nirisinās cikliski, savstarpēji mijiedarbojoties diviem pirmspēkiem: pozitīvajām [[jan]] un negatīvajam [[iņ]]. Izziņas pamatā ir maņas un sajūtas, un tikai apdomājot jutekliskās pieredzes rezultātus, cilvēks var iegūt vispusīgu un objektīvu priekšstatu. Par cilvēku runājot, uzskatīja, ka tas ir iedzimti ļauns - viss labais cilvēkā rodas pareizas audzināšanas procesā. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 15. decembris, plkst. 16.18
Sjuņ Dzi (ķīn. 荀子, piņj. Xún Zǐ, ~313.-238.g.p.m.ē.) - filosofs konfuciānists.
Dzimis ap 313.g.p.m.ē. Džao valstī (趙), Ziemeļķīnā. Daudz ceļojis. Regulāri apmeklējis slaveno akadēmiju Cji valsts (齊) galvaspilsētā Liņdzi. Gadsimtu mijā dzīvojis Cjiņ valstī (秦). 255.-238. gados p.m.ē. kalpoja kā Ču valsts (楚) Laņlinas apriņķa pārvaldnieks. Pēc atvaļināšanās, palicis tur uz dzīvi un nodarbojies ar savu sklonieku apmācīšanu.
Izveidoja visai monolītu mācību par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas parādību kopumu; noliedza kāda konkrēta pasaules radītāja pastāvēšanu. Visu parādību un lietu rašanās un maiņa nirisinās cikliski, savstarpēji mijiedarbojoties diviem pirmspēkiem: pozitīvajām jan un negatīvajam iņ. Izziņas pamatā ir maņas un sajūtas, un tikai apdomājot jutekliskās pieredzes rezultātus, cilvēks var iegūt vispusīgu un objektīvu priekšstatu. Par cilvēku runājot, uzskatīja, ka tas ir iedzimti ļauns - viss labais cilvēkā rodas pareizas audzināšanas procesā.
Literatūra
- Sholastika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 378. lpp.
