Atšķirības starp "Sjuņdzi" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis ap 313.g.p.m.ē. [[Džao valsts|Džao valstī]] (趙), Ziemeļķīnā. Daudz ceļojis. Regulāri apmeklējis slaveno akadēmiju [[Cji valsts]] (齊) galvaspilsētā Liņdzi. Gadsimtu mijā dzīvojis [[Cjiņ dinastija|Cjiņ valstī]] (秦). 255.-238. gados p.m.ē. kalpoja kā Ču valsts (楚) Laņlinas apriņķa pārvaldnieks. Pēc atvaļināšanās, palicis tur uz dzīvi un nodarbojies ar savu sklonieku apmācīšanu. | Dzimis ap 313.g.p.m.ē. [[Džao valsts|Džao valstī]] (趙), Ziemeļķīnā. Daudz ceļojis. Regulāri apmeklējis slaveno akadēmiju [[Cji valsts]] (齊) galvaspilsētā Liņdzi. Gadsimtu mijā dzīvojis [[Cjiņ dinastija|Cjiņ valstī]] (秦). 255.-238. gados p.m.ē. kalpoja kā Ču valsts (楚) Laņlinas apriņķa pārvaldnieks. Pēc atvaļināšanās, palicis tur uz dzīvi un nodarbojies ar savu sklonieku apmācīšanu. | ||
| − | Izveidoja visai monolītu mācību par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas | + | Izveidoja visai monolītu mācību (apkopotu traktātā "Sjuņdzi") par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas likumu kopuma apzīmējums; noliedza kāda konkrēta pasaules radītāja pastāvēšanu. Dievības un gari esot cilvēku izdomas auglis. Visu parādību un lietu rašanās un maiņa norisinās cikliski, savstarpēji mijiedarbojoties diviem pirmspēkiem: pozitīvajām [[jan]] un negatīvajam [[iņ]]. Izziņas pamatā ir maņas un sajūtas, un tikai apdomājot jutekliskās pieredzes rezultātus, cilvēks var iegūt vispusīgu un objektīvu priekšstatu. Par cilvēku runājot, uzskatīja, ka tas ir iedzimti ļauns - viss labais cilvēkā rodas pareizas audzināšanas procesā. Savos uzskatos visai radikāls, akceptēja nežēlību taisnīguma labad. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Sholastika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 378. lpp. | * Sholastika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 378. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Феоктистов В. Философские трактаты Сюнь-Цзы. Исследования, перевод, размышления китаеведа. - Наталис: Москва, 2005, 432 c. | ||
| + | * Маранджян К.Г. О влиянии учения Сюнь-цзы на японского мыслителя Огю Сорай. // Письменные памятники и проблемы истории культуры народов Востока, часть 1. - Москва, 1982. С. 113-117. | ||
[[Kategorija:S]] | [[Kategorija:S]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 15. decembris, plkst. 16.22
Sjuņ Dzi (ķīn. 荀子, piņj. Xún Zǐ, ~313.-238.g.p.m.ē.) - filosofs konfuciānists.
Dzimis ap 313.g.p.m.ē. Džao valstī (趙), Ziemeļķīnā. Daudz ceļojis. Regulāri apmeklējis slaveno akadēmiju Cji valsts (齊) galvaspilsētā Liņdzi. Gadsimtu mijā dzīvojis Cjiņ valstī (秦). 255.-238. gados p.m.ē. kalpoja kā Ču valsts (楚) Laņlinas apriņķa pārvaldnieks. Pēc atvaļināšanās, palicis tur uz dzīvi un nodarbojies ar savu sklonieku apmācīšanu.
Izveidoja visai monolītu mācību (apkopotu traktātā "Sjuņdzi") par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas likumu kopuma apzīmējums; noliedza kāda konkrēta pasaules radītāja pastāvēšanu. Dievības un gari esot cilvēku izdomas auglis. Visu parādību un lietu rašanās un maiņa norisinās cikliski, savstarpēji mijiedarbojoties diviem pirmspēkiem: pozitīvajām jan un negatīvajam iņ. Izziņas pamatā ir maņas un sajūtas, un tikai apdomājot jutekliskās pieredzes rezultātus, cilvēks var iegūt vispusīgu un objektīvu priekšstatu. Par cilvēku runājot, uzskatīja, ka tas ir iedzimti ļauns - viss labais cilvēkā rodas pareizas audzināšanas procesā. Savos uzskatos visai radikāls, akceptēja nežēlību taisnīguma labad.
Literatūra
- Sholastika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 378. lpp.
- Феоктистов В. Философские трактаты Сюнь-Цзы. Исследования, перевод, размышления китаеведа. - Наталис: Москва, 2005, 432 c.
- Маранджян К.Г. О влиянии учения Сюнь-цзы на японского мыслителя Огю Сорай. // Письменные памятники и проблемы истории культуры народов Востока, часть 1. - Москва, 1982. С. 113-117.
