Sociālisms

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 24. septembris, plkst. 15.10, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sociālisms (angl. socialism, vāc. Sozialismus, fr. socialisme, kr. социализм) - sabiedriskā iekārta, kurā ekonomika kalpo sociālo attiecību attīstībai sabiedrībā un kur valsts/sabiedrības politika ir vērsta uz sociālo attiecību pilnveidošanu un sociālās nevienlīdzības novēršanu. Tiek ievērotas ne tikai kapitālistu, bet arī darbinieku intereses, kurā notiek taisnīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale starp kapitālu un darbu, kas iespējams, palielinot valsts regulējošo lomu un varbūt valsts īpašuma daļu.

  • Marksisma teorijā tā ir civilizācijas attīstības stadija starp kapitālismu un komunismu, kurā pastāv sociālā vienlīdzība un labklājības vienlīdzīga sadale, kas kalpotu sabiedrībai kā veselumam un kurā tirgus saimniecības spontanitātes izraisīto pretrunu postošo raksturu novērš ar kopsabiedrības nozīmes procesu kopsabiedrisku pārvaldīšanu, t.i. ekonomika kalpo sociālo attiecību pilnveidošanai sabiedrībā. Īpašumtiesības un vispārējā labklājības izplatīšana sociālismā jābūt pakļautiem sabiedrības vairākuma interesēm. Šo kontroli var veikt vai nu tieši pārvaldītu populāri solidāŗas kopienas - piemēram, strādnieku padomes, - vai netieši: pilsoņu izvēlēts valsts pārvaldes aparāts. Valstij ir jābūt tikai mehānismam, kuram ir jāgarantē visu sabiedrības locekļu vienlīdzība, attiecīgi, savukārt ražošana līdzekļiem jāatrodas visas sabiedrības kopīpašumā. Kā ekonomiska sistēma sociālisms ir valsts, kopiena vai strādnieku pārvaldīts ražošanas process un ražošanas līdzekļi. Sociālisma pamatā ir ideja par cilvēku vienlīdzību, līdztiesību un kolektīvo solidaritāti, galvenokārt tieši ekonomikas un sociālajā jomā. Latvijā sociālisma idejas bija izteikti populāras XX gs. pirmajā pusē, t.s. starpkaru periodā. Kā ideoloģiska koncepcija izveidojās XIX gs. pirmajā pusē marksistu vidē, reaģējot uz industriālās sabiedrības attīstību un problēmām: amatnieku un mazo uzņēmēju izspiešanu no tirgus, ko izraisīja rūpnieciskās ražošanas uzplaukums, strādnieku stāvokļa pasliktināšanos. Sākotnējās koncepcijās populāra bija doma toreizējo sabiedrību aizstāt ar pilnīgi jaunu sabiedrisko sistēmu, kas būtu balstīta uz kopīpašumu.

Daudzi no sociālisma kritērijiem sociālās nodrošināšanas jomā, pateicoties sociāldemokrātisko partiju aktīvai darbībai, vairāk vai mazāk daļēji ieviesti arī daļā t.s. brīvā tirgus jeb kapitālistiskajās valstīs.

Skat. arī: demokrātiskais sociālisms, ētiskais sociālisms, kristīgais sociālisms, sociāldemokrātija

Literatūra par šo tēmu

  • Kalniņš B. Latvijas Sociāldemokrātijas piecdesmit gadi. - Memento: Stokholma, 1993., 247 lpp.
  • Karpovics Ernsts. Klasiskā vācu filozofija. - Liesma: Rīga, 1965., 265 lpp.

  • Miliband R. Socialism for a Sceptical Age. - Polity Press: London, 1994
  • Matt Carter. T.H. Green and the Development of Ethical Socialism. - Imprint Academic, 2003, 230 P. ISBN 0907845320
  • Joshua Muravchik. Heaven on Earth: The Rise and Fall of Socialism. - Encounter Books: San Francisco, 2002, ISBN 1-893554-45-7

  • Heinz Dietrich. Der Sozialismus des 21. Jahrhunderts. - Kai Homilius Verlag: Berlin, 2006, ISBN 3-89706-652-1

  • Мизес, Людвиг фон. Социализм: Экономический и социологический анализ. - Каталакси: Москва, 1994, 414 стр. ISBN 5-86366-022-8

Resursi internetā par šo tēmu