Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...mo programmu izstrādāja V. Černovs (''Чернов''), to apstiprināja partijas pirmajā kongresā 1905. gada decembra beigās – 1906. gada janvāra sāk [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    906 byte (132 vārdi) - 2011. gada 29. janvāris, plkst. 12.11
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    245 byte (34 vārdi) - 2020. gada 27. jūnijs, plkst. 20.49
  • ...]s izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II ==== Atsauces un paskaidrojumi ====
    4 KB (1 vārds) - 2011. gada 15. septembris, plkst. 11.50
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    3 KB (353 vārdi) - 2010. gada 10. marts, plkst. 10.08
  • ...gadigajā skolā. To vadīja skolotājs Roberts Kalninš. Pēc 1934. gada organizācijas mērķos iekļautā "tēvzemes mīlestība" tika politizēta, pakārtojot t [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    951 byte (145 vārdi) - 2010. gada 11. marts, plkst. 06.04
  • * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    2 KB (226 vārdi) - 2010. gada 26. oktobris, plkst. 19.11
  • ...āvā. Padome pilnībā pakļāvās vācu militārās pārvaldes norādēm un rīkojumiem. Dažas dienas pēc [[Brestas miera līgums|Brestļitovskas mie ...ernatīva [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]]i. Sastāvēja no 40 deptātiem un 15 locekļu [[izpildkomiteja]]s. Nekādu darbību neuzsāka. [[Latviešu Pa
    3 KB (412 vārdi) - 2020. gada 28. septembris, plkst. 06.17
  • ...kārtoja bēgļu lietas. 1917. gada oktobrī padome evakuējās uz Kazaņu un no turienes piedalījās [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|LPNP]] darb * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp.
    2 KB (218 vārdi) - 2010. gada 26. oktobris, plkst. 19.51
  • ...omē]] (LTP). 1918. gada 30. novembrī LPZP deleģēja savas pilnvaras LTP un darbību beidza. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp.
    2 KB (239 vārdi) - 2010. gada 26. oktobris, plkst. 20.12
  • ...ievijas Pagaidu valdība]]i, taču 15.(28.) novembrī XII armijas kareivju un virsnieku ārkārtas kongresā Cēsīs tika ievēlēts jauns ''Iskosola'' s * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 143. lpp.
    3 KB (1 vārds) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 07.25
  • ...ada jūlijā Iskolastrelu likvidēja, tās funkcijas pārņemot divīzijas partijas nodaļas politdaļai. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 143. lpp.
    4 KB (573 vārdi) - 2013. gada 28. februāris, plkst. 21.54
  • ...ugustā ''latgaliešu sekcija'' ideoloģisku nesaskaņu dēļ sašķēlās un pašlikvidējās (tās darbu turpināja [[12. armijas 1. karavīru komiteja * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 143. lpp.
    3 KB (309 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 07.08
  • ...sā, kurā tika pieņemta rezolūcija par Latgales pievienošanos Kurzemei un Vidzemei. Komiteja savu darbu pārtrauca 1918. gada janvārī, kad tika are * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 143.-144. lpp.
    2 KB (254 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 07.13
  • ...āciju un Austriju. Emigrācijā LCP sadalījās divās daļās - Vācijas un Zviedrijas, - kas turpināja savu darbību lielā mērā autonomi. Pēc Dr. ...LCP priekšēdētāja J.Rancāna un tās locekļu A.Klīves, V.Bastjāņa un A.Bļodnieka izceļošanu uz ASV, Vācijas LCP vadību uzņēmās ģenerāl
    10 KB (1 702 vārdi) - 2010. gada 25. novembris, plkst. 07.59
  • ...lielākas cilvēku grupas un tiecas izmantot visas zemeslodes bagātības un materiālos līdzekļus. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    2 KB (265 vārdi) - 2010. gada 13. decembris, plkst. 17.00
  • ...Pirmais pasaules karš]]). 1913. gadā partijas II kongresā tika mainīts partijas nosaukums, jo apzīmējums "[[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija]] [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    4 KB (763 vārdi) - 2013. gada 23. februāris, plkst. 20.22
  • ...ālā bāze pamatā bija lielsaimnieki un lauksaimniecības organizācijas un uzņēmumi. Kopējais biedru skaits variēja no 30 līdz 40 000. ...c. lielākās [[Lauksaimniecības biedrība|lauksaimniecības biedrības]] un kooperatīvi. Partija izdeva laikrakstus: "Līdums" (05.1917.-01.1918.), "B
    4 KB (650 vārdi) - 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 14.29
  • ...iska kreisa politiska partija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un Latvijas Republikā laikā no 1913. līdz 1919. gadam. ...ja pašlikvidējās 1919. gada vasarā: augustā kopā ar Darba savienību un Latvijas Bezzemnieku agrāro savienību tika dibināta Darba partija.
    5 KB (784 vārdi) - 2013. gada 25. februāris, plkst. 11.34
  • ...]] tulkojumā. Drīz sākās nesaskaņas starp žurnāla redaktoru Roziņu un redkolēģijas locekļiem E. Rolavu, M.Valteru u.c. 1900. gada jūnijā s [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    2 KB (352 vārdi) - 2011. gada 30. janvāris, plkst. 15.10
  • ...nepieciešamību. Turpmākajās DB sēdēs<ref>Nav zināms, kur, kad, cik un vai vispār šādas sēdes notikušas, taču literatūrā tiek pieminētas. ...padomi]], kas uzņemas priekšparlamenta funkcijas un uzņemas valsts varu un pieņemot politisko platformu.
    4 KB (708 vārdi) - 2017. gada 29. novembris, plkst. 21.33
  • ...(turpmāk partiju tur pārstāvēja tikai viens deputāts: K.Puriņš). No partijas atšķēlušies biedri nodibināja [[Latvijas Tautas partija|Tautas partiju [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    1 KB (165 vārdi) - 2012. gada 1. decembris, plkst. 17.05
  • ...n J.Rubulis. Pamatelektorāts: Latgales pilsētu un miestu [[pilsonība]]s un [[sīkpilsonība]]s aprindas, daļa vietējās [[inteliģence]]s. Pēc depu [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    1 KB (214 vārdi) - 2013. gada 20. februāris, plkst. 06.48
  • ...Radikāldemokrātiskā partija|Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas]] un [[Latvijas Darba savienība]]s bijušos biedrus. Nebija noteiktas programma ...sīs - 7 (no 30). Izdeva laikrakstus "Jaunais Vārds" (01.1921.-02.1922.) un "Jaunō Straume" (03.1920.-05.1934.).
    1 KB (189 vārdi) - 2015. gada 6. maijs, plkst. 18.27
  • ...u. Īpaši aktīvas pija savienības nodaļas Vladivostokā, Mandžūrijā un Šanhajā, kuras 1918. gada 3.-5. novembrī izveidoja Latviešu centrālo b * Apine I. Latvijas Komunistiskās partijas nacionālā politika : 1917–1920. – Rīga, 1980. – 91. lpp.
    2 KB (354 vārdi) - 2013. gada 23. marts, plkst. 22.52
  • ...nacionālā padomē]], [[ Demokrātiskais bloks|Demokrātiskajā blokā]] un [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomē]]. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    978 byte (147 vārdi) - 2013. gada 23. februāris, plkst. 20.15
  • ...evics u.c.). Partiju galvenokārt atbalstīja mazturīgā [[inteliģence]] un kvalificētākā [[Proletariāts|strādniecība]], bezzemnieki. Skaitliski ...trādnieku partiju]] (LSDSP). Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ([[KSDSP]]) ietekmē 1906. gadā LSDSP iekļāvās KSDSP sastāvā kā [[La
    3 KB (566 vārdi) - 2022. gada 23. februāris, plkst. 18.52
  • ...atkarības kara dalībnieki]], [[Lāčplēša Kara ordenis|LkO kavalieri]] un no Latvijas armijas atvaļinātie karavīri. Valdes priekšsēdētājs [[Oz ...rības laikrakstus. Biedrības vadītājus - atvaļināto pulkvedi V.Ozolu un atvaļināto kapteini [[Plan-Dubrovskis Eduards|E.Planu-Dubrovski]] u.c. 19
    1 KB (225 vārdi) - 2013. gada 19. marts, plkst. 16.32
  • ...cijām, gādāja, lai tās no Krievijas saņemtu propagandistus, ieročus un propagandas literatūru. 1918.-1919. gada ziemā no partijas oficiāli atšķēlās t.s. [[mazinieki]], izveidojot [[Latvijas sociāldem
    3 KB (459 vārdi) - 2013. gada 1. marts, plkst. 11.01
  • ...linieku]] praktizēto savu politisko pretinieku preses slēgšanu Latvijā un Maskavā. Pozīcija bija tuva [[Pilsonība|pilsonisko]] grupu nostājai. Pi * Tatjana Bartele. Latviešu kreisās organizācijas Maskavā padomju varas pirmajos gados (1918-1920) // Latvijas arhīvi. 2001
    2 KB (272 vārdi) - 2013. gada 25. februāris, plkst. 14.16
  • ...asarī kā '''Vācu tautības Krievijas pilsoņu demokrātiskā partija''' un darbojās līdz augustam, kad Rīgu ieņēma Vācijas armija. Atjaunoja sav ...vācbaltu frakciju. Vācbaltu demokrātu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsu
    2 KB (255 vārdi) - 2013. gada 11. marts, plkst. 10.17
  • ...[politiskā partija]] Latvijas Republikā, izveidota 1918. gada decembrī. Partijas sociālā bāze pamatā bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] liberālā [[i ...itisko spiedienu. Vācbaltu progresīvās partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.
    2 KB (276 vārdi) - 2013. gada 11. marts, plkst. 10.19
  • ...as vācbaltu frakcijā. Vācbaltu reformu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsu [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    1 KB (165 vārdi) - 2013. gada 11. marts, plkst. 10.21
  • ...jas vācbaltu frakcijā. Vācbaltu tautas partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsu [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    962 byte (153 vārdi) - 2013. gada 11. marts, plkst. 10.22
  • ...rtija|partiju]] starptautiska politiska apvienība savstarpējam atbalstam un darbības koordinēšanai. XIX-XX gs. pastāvēja vairākas šādas interna ...lā ceļā. Partijas darbojās pilnīgi autonomi savu jautājumu lemšanā un Internacionāles lēmumiem pakļāvās tikai starptautiskajā politikā.
    3 KB (542 vārdi) - 2014. gada 9. septembris, plkst. 11.22
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    163 byte (1 vārds) - 2022. gada 23. februāris, plkst. 18.55
  • ...ntoja Sv. Romas impērijas heraldiskos simbolus: melnu ērgli zelta laukā un sarkanu karogu ar baltu krustu. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    734 byte (109 vārdi) - 2022. gada 22. februāris, plkst. 12.58
  • ...z XIX gs. 80. gados radušos pašizglītības pulciņu un ebreju amatnieku un strādnieku savstarpējās palīdzības kasu pamata 1897. gadā. ...ikā Bunds kopumā ieņēma t.s. “aizsardzībnieku” pozīcijas. Reāla partijas darbība atjaunojās tikai pēc [[Revolūcija Krievijā|Februāra revolūci
    7 KB (702 vārdi) - 2014. gada 16. maijs, plkst. 13.38
  • ...cieta sakāvi un tā piekritēji bija spiesti pamest kontinentālo Ķīnu un evakuēties uz Taivanas (Formozas) salu. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    2 KB (258 vārdi) - 2014. gada 30. jūnijs, plkst. 12.58
  • .... gada 4. martā, savā darbībā bija Krievijas [[Lielinieki|lielinieku]] partijas ietekmē. Izpildu komitejas prezidijs atradās Maskavā. Par savas darbība [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    1 KB (148 vārdi) - 2014. gada 9. septembris, plkst. 11.42
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    921 byte (152 vārdi) - 2015. gada 8. maijs, plkst. 07.06
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    2 KB (138 vārdi) - 2016. gada 4. septembris, plkst. 07.14
  • ...sais politiskais aktīvists, PSRS militārais un [[Lielinieki|lielinieku]] partijas darbinieks. ...). 1929-1937 gados [[VK(b)P]] Centrālās kontroles komisijas instruktors, partijas kolēģijas izmeklētājs, Komunistiskās universitātes prorektors (''пр
    2 KB (240 vārdi) - 2016. gada 1. novembris, plkst. 22.37
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    511 byte (77 vārdi) - 2020. gada 28. septembris, plkst. 06.15

Skatīt (iepriekšējās 250 | nākamās 250) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).