Atšķirības starp "Tulpju drudzis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Semper_Augustus.jpg‎‎|right|thumb|200px|tulpe ''Semper Augustus'']]
 
[[Attēls:Semper_Augustus.jpg‎‎|right|thumb|200px|tulpe ''Semper Augustus'']]
'''Tulpju drudzis''' jeb '''Tulpjumānija''' (hol. ''Tulpenmanie'', angl. ''Tulip mania'', ''Tulipomania'', vāc. ''Große Tulpenmanie'', fr. ''La tulipomanie'', kr. ''Тюльпаномания'') – masveida aizraušanās ar tulpju audzēšanu un to sīpolu tirdzniecību Nīderlandes apvienotajās provincēs XVII gs. pirmajā pusē, pasaules vēsturē pirmā bezseguma vērtspapīru tirgus izveidošanās, uzplaukums 1634.-1637. gados un straujais sabrukums, uz laiku sagraujot valsts ekonomiku un izputinot lielāko daļu iedzīvotāju. XVI gs. beigās no [[Osmaņu impērija]]s ievestās tulpes, kā rets un ekskluzīvs zieds kļuva populāras Centrāleiropas [[aristokrātija]]s aprindās. 1593. gadā pateicoties Vīnes galma botāniķim Karlam Kluziusam (lat. ''Carolus Clusius''), kurš 90. gados pārcēlās uz dzīvi Leidenē, ekskluzīvo ziedu audzēšana sākās Nīderlandē. Ziedi bija vērtīgi, taču ne vairāk. 1610. gadā vairākus dārzus skāra ziedu slimība, kuras skartajiem ziediem bija ļoti spilgtas krāsas un interesantas formas. To cena strauji pieauga un piesaistīja lielo tirgotāju namu interesi. Tulpju audzētāji, redzot pieprasījuma pieaugumu, pazemināja sīpolu cenas, darot tās pieejamas arī [[pilsonība]]i, un izrādījās, ka pieaugušais pieprasijums ievērojami pārsniedza piedāvājumu. Plašas iedzīvotāju masas pārņēma īsts "tulpju drudzis": ļaudis, neatkarīgi no [[kārta]]s, ieguldīja visus savus līdzekļus tulpju sīpolu audzēšanā un tirdzniecībā, bet tirgus tikai paplašinājās. Šķirnes ''Admiral de Maan'' sīpola cena no 15 [[Florins|floriniem]] divu gadu laipā pacēlās līdz 175 floriniem, ''Centen'' no 40 uz 350. Īpaši krāšņās ''Semper Augustus'' sīpols 1623. gadā maksāja 1000 florinus, 1633. gadā - 5000, bet ''tulpju drudža'' kulminācijas laikā tā cena bija jau 13000 florinu.
+
'''Tulpju drudzis''' jeb '''Tulpjumānija''' (hol. ''Tulpenmanie'', angl. ''Tulip mania'', ''Tulipomania'', vāc. ''Große Tulpenmanie'', fr. ''La tulipomanie'', kr. ''Тюльпаномания'') – masveida aizraušanās ar tulpju audzēšanu un to sīpolu tirdzniecību Nīderlandes apvienotajās provincēs XVII gs. pirmajā pusē, pasaules vēsturē pirmā bezseguma vērtspapīru tirgus izveidošanās, uzplaukums 1634.-1637. gados un straujais sabrukums, uz laiku sagraujot valsts ekonomiku un izputinot lielāko daļu iedzīvotāju. XVI gs. beigās no [[Osmaņu impērija]]s ievestās tulpes, kā rets un ekskluzīvs zieds kļuva populāras Centrāleiropas [[aristokrātija]]s aprindās. 1593. gadā pateicoties Vīnes galma botāniķim Karlam Kluziusam (lat. ''Carolus Clusius''), kurš 90. gados pārcēlās uz dzīvi Leidenē, ekskluzīvo ziedu audzēšana sākās Nīderlandē. Ziedi bija vērtīgi, taču ne vairāk. 1610. gadā vairākus dārzus skāra ziedu slimība, kuras skartajiem ziediem bija ļoti spilgtas krāsas un interesantas formas. To cena strauji pieauga un piesaistīja lielo tirgotāju namu interesi. Tulpju audzētāji, redzot pieprasījuma pieaugumu, pazemināja sīpolu cenas, darot tās pieejamas arī [[pilsonība]]i, un izrādījās, ka pieaugušais pieprasijums ievērojami pārsniedza piedāvājumu. Plašas iedzīvotāju masas pārņēma īsts "tulpju drudzis": ļaudis, neatkarīgi no [[kārta]]s, ieguldīja visus savus līdzekļus tulpju sīpolu audzēšanā un tirdzniecībā, bet tirgus tikai paplašinājās. Pats process bija vienkāršs: cilvēks nopirka sīpolus (visbiežāk, ņemot kredītu), bet pēc gada izaudzēto pārdeva divas vai pat trīs reizes dārgāk - norēķinājās ar kreditoriem un pirka nākošo sīpolu partiju. Šķirnes ''Admiral de Maan'' sīpola cena no 15 [[Florins|floriniem]] divu gadu laipā pacēlās līdz 175 floriniem, ''Centen'' no 40 uz 350. Īpaši krāšņās ''Semper Augustus'' sīpols 1623. gadā maksāja 1000 florinus, 1633. gadā - 5000, bet ''tulpju drudža'' kulminācijas laikā tā cena bija jau 13000 florinu. Ļaujot iesaistīties tirgū trūcīgākajiem slāņiem, parādījās prakse pirkt sīpolus, iemaksājot tikai avansu, bet par atlikušo summu ieķīlājot kustamo un nekustamo īpašumu. Ap 1634. gadu ''tulpju drudzis''bija pārņēmis Nīderlandi un tuvākās zemes, bet sīpolu cenas turpināja augt, iesaistot tirgū jaunus ātras peļņas kārotājus, līdz ap 1636. gadu tos sāka kotēt biržās. Par iemeslu tam kalpoja šī gada vasarā Harlemas apkaimi skārusī tulpju slimība - t.s. ''tulpju mēris'', - kas ievērojami samazināja piedāvājumu, paaugstinot pieprasījumu. Tika ieviesti t.s. ''nākotnes kontrakti'' (angl. ''futures contracts''), kad pārdevējs pārdeva nākošajā gadā ieplānoto ražu - ar šiem kontraktiem biržās sāka spekulēt kā ar citiem vērtspapīriem. Cenas tikai auga, lai gan tika pirkts un pārdots vairāk, nekā reāli varēja izaudzēt. 1637. gada februārī daļa Amsterdamas tulpju tirgotāju sāka pārdot savā rīcībā esošos nākotnes kontraktus un vekseļus, neturpinot kāpināt sīpolu un to vērtspapīru tirgus cenu. Tas izsauca cenu pazemināšanos, daudzu ''nākotnes līgumu laušanu'', vērtspapīru pārdošanu, kas izsauca vispārēju paniku un strauju cenu lejupslīdi līdz patiesajai vērtībai. Uz 1640. gadu lielākā daļa tirgus dalībnieku bija izputināti.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 19. decembris, plkst. 23.46

Attēls:Semper Augustus.jpg
tulpe Semper Augustus

Tulpju drudzis jeb Tulpjumānija (hol. Tulpenmanie, angl. Tulip mania, Tulipomania, vāc. Große Tulpenmanie, fr. La tulipomanie, kr. Тюльпаномания) – masveida aizraušanās ar tulpju audzēšanu un to sīpolu tirdzniecību Nīderlandes apvienotajās provincēs XVII gs. pirmajā pusē, pasaules vēsturē pirmā bezseguma vērtspapīru tirgus izveidošanās, uzplaukums 1634.-1637. gados un straujais sabrukums, uz laiku sagraujot valsts ekonomiku un izputinot lielāko daļu iedzīvotāju. XVI gs. beigās no Osmaņu impērijas ievestās tulpes, kā rets un ekskluzīvs zieds kļuva populāras Centrāleiropas aristokrātijas aprindās. 1593. gadā pateicoties Vīnes galma botāniķim Karlam Kluziusam (lat. Carolus Clusius), kurš 90. gados pārcēlās uz dzīvi Leidenē, ekskluzīvo ziedu audzēšana sākās Nīderlandē. Ziedi bija vērtīgi, taču ne vairāk. 1610. gadā vairākus dārzus skāra ziedu slimība, kuras skartajiem ziediem bija ļoti spilgtas krāsas un interesantas formas. To cena strauji pieauga un piesaistīja lielo tirgotāju namu interesi. Tulpju audzētāji, redzot pieprasījuma pieaugumu, pazemināja sīpolu cenas, darot tās pieejamas arī pilsonībai, un izrādījās, ka pieaugušais pieprasijums ievērojami pārsniedza piedāvājumu. Plašas iedzīvotāju masas pārņēma īsts "tulpju drudzis": ļaudis, neatkarīgi no kārtas, ieguldīja visus savus līdzekļus tulpju sīpolu audzēšanā un tirdzniecībā, bet tirgus tikai paplašinājās. Pats process bija vienkāršs: cilvēks nopirka sīpolus (visbiežāk, ņemot kredītu), bet pēc gada izaudzēto pārdeva divas vai pat trīs reizes dārgāk - norēķinājās ar kreditoriem un pirka nākošo sīpolu partiju. Šķirnes Admiral de Maan sīpola cena no 15 floriniem divu gadu laipā pacēlās līdz 175 floriniem, Centen no 40 uz 350. Īpaši krāšņās Semper Augustus sīpols 1623. gadā maksāja 1000 florinus, 1633. gadā - 5000, bet tulpju drudža kulminācijas laikā tā cena bija jau 13000 florinu. Ļaujot iesaistīties tirgū trūcīgākajiem slāņiem, parādījās prakse pirkt sīpolus, iemaksājot tikai avansu, bet par atlikušo summu ieķīlājot kustamo un nekustamo īpašumu. Ap 1634. gadu tulpju drudzisbija pārņēmis Nīderlandi un tuvākās zemes, bet sīpolu cenas turpināja augt, iesaistot tirgū jaunus ātras peļņas kārotājus, līdz ap 1636. gadu tos sāka kotēt biržās. Par iemeslu tam kalpoja šī gada vasarā Harlemas apkaimi skārusī tulpju slimība - t.s. tulpju mēris, - kas ievērojami samazināja piedāvājumu, paaugstinot pieprasījumu. Tika ieviesti t.s. nākotnes kontrakti (angl. futures contracts), kad pārdevējs pārdeva nākošajā gadā ieplānoto ražu - ar šiem kontraktiem biržās sāka spekulēt kā ar citiem vērtspapīriem. Cenas tikai auga, lai gan tika pirkts un pārdots vairāk, nekā reāli varēja izaudzēt. 1637. gada februārī daļa Amsterdamas tulpju tirgotāju sāka pārdot savā rīcībā esošos nākotnes kontraktus un vekseļus, neturpinot kāpināt sīpolu un to vērtspapīru tirgus cenu. Tas izsauca cenu pazemināšanos, daudzu nākotnes līgumu laušanu, vērtspapīru pārdošanu, kas izsauca vispārēju paniku un strauju cenu lejupslīdi līdz patiesajai vērtībai. Uz 1640. gadu lielākā daļa tirgus dalībnieku bija izputināti.

Literatūra

  • Mike Dash, Tulipomania: The Story of the World's Most Coveted Flower and the Extraordinary Passions It Aroused. 1999, ISBN 0-575-06723-3
  • Peter M. Garber. Tulipmania. // The Journal of Political Economy, 97, 535-560, 1989
  • Charles MacKay. Extraordinary Popular Delusions and the Madness of Crowds. - Crown, 1841
  • Wilfried Blunt. Tulipomania. - Penguin Books, Harmondsworth, 1950
  • Anne Goldgar. Tulipmania. Money, Honor, and Knowledge in the Dutch Golden Age. - University of Chicago Press, Chicago, 2007, ISBN 0-226-30125-7
  • John Kenneth Galbraith. A Short History of Financial Euphoria. - Penguin Books, New York, 1990, ISBN 0-670-85028-4
  • Charles P. Kindleberger, Robert Aliber. Manias, Panics, and Crashes. A History of Financial Crises. - Hoboken, Wiley, 2005, ISBN 978-0-471-46714-4

  • Mike Dash. Tulpenwahn. Die verrückteste Spekulation der Geschichte. - Claasen Verlag, München, 1999, ISBN 3-546-00177-X

  • Чарльз Маккей. Наиболее распространенные заблуждения и безумства толпы. - Издательство: Альпина Паблишер, 2003

Resursi internetā par šo tēmu