Atšķirības starp "Vēsture" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Vēstures palīgdisciplīnas:''' [[antropoloģija]], [[arheogrāfija]], [[arheoloģija]], [[arhīvistika]], [[arhontoloģija]], [[bonistika]], [[ģenealoģija]], [[heraldika]], [[diplomātika]], [[metroloģija]], [[avotu pētniecība]], [[novadpētniecība]], [[medievistika]], [[numismātika]], [[paleogrāfija]], [[papiroloģija]], [[sfragistika]], [[eortoloģija]], [[epigrāfika]], [[etnogrāfija]], [[hronoloģija]], [[veksiloloģija]]. | '''Vēstures palīgdisciplīnas:''' [[antropoloģija]], [[arheogrāfija]], [[arheoloģija]], [[arhīvistika]], [[arhontoloģija]], [[bonistika]], [[ģenealoģija]], [[heraldika]], [[diplomātika]], [[metroloģija]], [[avotu pētniecība]], [[novadpētniecība]], [[medievistika]], [[numismātika]], [[paleogrāfija]], [[papiroloģija]], [[sfragistika]], [[eortoloģija]], [[epigrāfika]], [[etnogrāfija]], [[hronoloģija]], [[veksiloloģija]]. | ||
| − | |||
| − | |||
==== Skat. arī: ==== | ==== Skat. arī: ==== | ||
| − | * [[Vēsturnieku skolas internetā]] | + | * [[Vēsturnieku skolas internetā]], [[Annāļu skola]], [[Intelektuālās vēstures skola]] |
* [[Vēstures pētīšanas metodes]] | * [[Vēstures pētīšanas metodes]] | ||
* [[Revizionisms]] | * [[Revizionisms]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. marts, plkst. 22.08
Vēsture (sengr. Ιστορία, lat. historia) - zinātne, kas pēta sabiedrības darbību, struktūras, pasaules skatījumu, mentalitāti utt. pagātni.
Vēstures palīgdisciplīnas: antropoloģija, arheogrāfija, arheoloģija, arhīvistika, arhontoloģija, bonistika, ģenealoģija, heraldika, diplomātika, metroloģija, avotu pētniecība, novadpētniecība, medievistika, numismātika, paleogrāfija, papiroloģija, sfragistika, eortoloģija, epigrāfika, etnogrāfija, hronoloģija, veksiloloģija.
Skat. arī:
- Vēsturnieku skolas internetā, Annāļu skola, Intelektuālās vēstures skola
- Vēstures pētīšanas metodes
- Revizionisms
- Blogi - vēsturnieki internetā
- Latvijas vēsturnieku komisija
- Vēstures zinātne Lielbritānijā
Literatūra
- Vipers R. Vēstures lielās problēmas. - Zvaigzne, Rīga, 1990.
- Atmiņa un vēsture no antropoloģijas līdz psiholoģijai. / rakstu krājums, sast. Ķīlis R. - N.I.M.S., Rīga, 1998.
- Алексушин Г.В. История как наука. — Издательство Самарского педагогического университета, Самара, 2002
- Пивовар Е.И. Теоретические проблемы исторических исследований. - Москва, 1998-2002
- Розов Н. С. Философия и теория истории. - Логос, Москва, 2002
- Тойнби А. Постижение истории. - Прогресс, Москва, 1990
Resursi internetā par šo tēmu
- Хаттон П.Х. История как искусство памяти. - Издательство «Владимир Даль», Санкт-Петербург, 2004
- Блок М. Апология истории или ремесло историка. - Наука, Москва, 1986
- Бродель Ф. История и общественные науки. Историческая длительность
- Гринин Л.Е., Коротаев А.В., Малков С.Ю. История и математика: Проблемы периодизации исторических макропроцессов. - КомКнига, Москва, 2006
- Коротаев А.В., Малков А.С., Халтурина Д.А. Законы истории. Математическое моделирование развития Мир-Системы. Демография, экономика, культура. - УРСС, Москва, 2007
- Смирнов И.П. Как рождается история? // Смирнов И. П. Генезис. Философские очерки по социокультурной начинательности. — Алетейя, Санкт-Петербург, 2006, С. 272-287
- Семёнов Ю.И. История (историология) как строгая наука
- Семёнов Ю.И. Материалистическое понимание истории: «за» и «против»
- Семёнов Ю.И. Материалистическое понимание истории: недавнее прошлое, настоящее, будущее
- Васильев Ю. А. «Кризис истории» - кризис понимания истории. // Знание. Понимание. Умение. 2006, № 1. - С. 35-40. (.pdf)
