Atšķirības starp "Ziemeļlatvijas brigāde" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Army_of_Latvia_1919.jpg|right|thumb|300px|Ziemeļlatvijas brigādes ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā]] | [[Attēls:Army_of_Latvia_1919.jpg|right|thumb|300px|Ziemeļlatvijas brigādes ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā]] | ||
| − | Latvijas armijas '''Ziemeļlatvijas brigāde''' - Latvijas | + | Latvijas armijas '''Ziemeļlatvijas brigāde''' - Latvijas bruņoto spēku vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, saformēta Tērbatā, 1919. gada 31. martā, mobilizējot<ref>Brīvprātīgo "mobilizācija Igaunijā, kā ari Ziemeļ-Latvijā norisinājās gludi. Pašā mobilizācijas sākumā tika nošauts kāds pretmobilizacijas agitators Moizevilē, pēc tam visa aģitēšana beidzās un nevienam nenāca prātā neierasties uz mobilizaciju" - 1919. gada 12. martā uz Liepāju no Rēveles ziņoja Zemitāns. - LVVA, 1468. f., 1. apr., Nr. 130., 109. lp.</ref> Igaunijas armijas kontrolē esošajā teritorijā latviešu vīriešus karadienestam derīgā vecumā. Administratīvi atradās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s Apsardzības ministra pakļautībā, militārā ziņā atradās Igaunijas armijas apgādībā un militārā pakļautībā. Brigādes komandieris [[Zemitāns Jorģis|J.Zemitāns]], artilērijas komandieris pulkvedis-leitnants E.Kalniņš, operatīvās daļas priekšnieks kapitans M.Hartmanis, štāba priekšnieks [[Ozols Voldemārs|V.Ozols]], intendants P.Liepiņš. Maija beigās brigādes sastāvā ietilpa: |
* [[1. Valmieras kājnieku pulks]] (~1100 vīru); | * [[1. Valmieras kājnieku pulks]] (~1100 vīru); | ||
* [[2. Cēsu kājnieku pulks]] (~1700 vīru); | * [[2. Cēsu kājnieku pulks]] (~1700 vīru); | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 31. decembris, plkst. 17.05
Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigāde - Latvijas bruņoto spēku vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta Tērbatā, 1919. gada 31. martā, mobilizējot[1] Igaunijas armijas kontrolē esošajā teritorijā latviešu vīriešus karadienestam derīgā vecumā. Administratīvi atradās Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministra pakļautībā, militārā ziņā atradās Igaunijas armijas apgādībā un militārā pakļautībā. Brigādes komandieris J.Zemitāns, artilērijas komandieris pulkvedis-leitnants E.Kalniņš, operatīvās daļas priekšnieks kapitans M.Hartmanis, štāba priekšnieks V.Ozols, intendants P.Liepiņš. Maija beigās brigādes sastāvā ietilpa:
- 1. Valmieras kājnieku pulks (~1100 vīru);
- 2. Cēsu kājnieku pulks (~1700 vīru);
- Ziemeļlatvijas partizānu pulks (~200 vīru);
- 1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons (~50 vīru);
- 1. Valmieras un 2. Cēsu artilērijas baterijas (~210 vīru);
- Rezerves bataljons (~320 vīru).
Vienots uniformas standarts tā arī netika ieviests. Kā atšķirības zīme kalpoja balts apsējs ap labās rokas piedurkni ar nacionālo karodziņu un pulka apzīmējumu, kā arī "saulītes" kokarde (vai arī Krievijas kokarde ar nacionālām krāsām vidū).[2] 1919. gada 19. jūlijā, sakarā ar Latvijas armijas izveidošanu, brigāde papildināta un pārveidota par Vidzemes divīziju.
Skat. arī Dienvidlatvijas brigāde
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Brīvprātīgo "mobilizācija Igaunijā, kā ari Ziemeļ-Latvijā norisinājās gludi. Pašā mobilizācijas sākumā tika nošauts kāds pretmobilizacijas agitators Moizevilē, pēc tam visa aģitēšana beidzās un nevienam nenāca prātā neierasties uz mobilizaciju" - 1919. gada 12. martā uz Liepāju no Rēveles ziņoja Zemitāns. - LVVA, 1468. f., 1. apr., Nr. 130., 109. lp.
- ↑ Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 787. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
- Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
- Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
