Atšķirības starp "Ziemeļlatvijas brigāde" versijām
m |
m |
||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
Vienots uniformas standarts tā arī netika ieviests. Kā atšķirības zīme kalpoja balts apsējs ap labās rokas piedurkni ar nacionālo karodziņu un pulka apzīmējumu, kā arī "saulītes" kokarde (vai arī Krievijas kokarde ar nacionālām krāsām vidū).<ref>Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 787. lpp.</ref> 1919. gada 15. jūlijā, sakarā ar [[Latvijas armija]]s izveidošanu, brigāde iekļāvās tās sastāvā, tika papildināta un pārveidota par [[Vidzemes divīzija|Vidzemes divīziju]]. | Vienots uniformas standarts tā arī netika ieviests. Kā atšķirības zīme kalpoja balts apsējs ap labās rokas piedurkni ar nacionālo karodziņu un pulka apzīmējumu, kā arī "saulītes" kokarde (vai arī Krievijas kokarde ar nacionālām krāsām vidū).<ref>Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 787. lpp.</ref> 1919. gada 15. jūlijā, sakarā ar [[Latvijas armija]]s izveidošanu, brigāde iekļāvās tās sastāvā, tika papildināta un pārveidota par [[Vidzemes divīzija|Vidzemes divīziju]]. | ||
| − | Skat. arī [[Dienvidlatvijas brigāde]] | + | Skat. arī [[Ziemeļlatvijas rezerves bataljons]], [[Dienvidlatvijas brigāde]] |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 11. marts, plkst. 10.54
Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigāde - Latvijas bruņoto spēku formējums Latvijas Neatkarības kara laikā, izveidots Tērbatā, 1919. gada 31. martā ar Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Laidonera pavēi Nr.1465., mobilizējot[1] Igaunijas armijas kontrolē esošajā teritorijā latviešu vīriešus karadienestam derīgā vecumā. Administratīvi atradās Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministra pakļautībā, militārā ziņā atradās Igaunijas armijas apgādībā un militārā pakļautībā. Brigādes komandieris J.Zemitāns, štāba priekšnieks V.Ozols, artilērijas komandieris pulkvedis-leitnants E.Kalniņš, operatīvās daļas priekšnieks kapitans M.Hartmanis, intendants P.Liepiņš. 3 kajnieku pulki (2 vai 3 bataljoni katrā), Ziemeļlatvijas partizanu pulks (pareizāk, nodaļa), un 2 rezerves bataljoni, ka ari 3 artilērijas baterijas, 1 neliels eskadrons un 1 bruņotais vilciens. Maija beigās brigādes sastāvā ietilpa:
- 1. Valmieras kājnieku pulks (~1100 vīru);
- 2. Cēsu kājnieku pulks (~1700 vīru);
- Ziemeļlatvijas partizānu pulks (~200 vīru);
- 1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons (~50 vīru);
- 2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons
- 1. Valmieras un 2. Cēsu artilērijas baterijas (kopā ~210 vīru);
Vienots uniformas standarts tā arī netika ieviests. Kā atšķirības zīme kalpoja balts apsējs ap labās rokas piedurkni ar nacionālo karodziņu un pulka apzīmējumu, kā arī "saulītes" kokarde (vai arī Krievijas kokarde ar nacionālām krāsām vidū).[2] 1919. gada 15. jūlijā, sakarā ar Latvijas armijas izveidošanu, brigāde iekļāvās tās sastāvā, tika papildināta un pārveidota par Vidzemes divīziju.
Skat. arī Ziemeļlatvijas rezerves bataljons, Dienvidlatvijas brigāde
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Brīvprātīgo "mobilizācija Igaunijā, kā ari Ziemeļ-Latvijā norisinājās gludi. Pašā mobilizācijas sākumā tika nošauts kāds pretmobilizacijas agitators Moizevilē, pēc tam visa aģitēšana beidzās un nevienam nenāca prātā neierasties uz mobilizaciju" - 1919. gada 12. martā uz Liepāju no Rēveles ziņoja Zemitāns. - LVVA, 1468. f., 1. apr., Nr. 130., 109. lp.
- ↑ Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 787. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
- Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
- Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
