Ledus kauja

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ledus kauja (an. Battle on the Ice, vc. Schlacht auf dem Peipussee, kr. Ледовое побоище) – 1242. gada 5. aprīlī (18. p.j.st.) Peipusa ezera krastā notikusi sadursme starp Vācu ordeņa un Tērbatas bīskapa spēkiem no vienas, un Novgorodas spēkiem kņaza Aleksandra vadībā no otras puses, kurā novgorodieši guva uzvaru.

1242. gada ziemā kņazs Aleksandrs kopā ar savu brāli Andreju - 2 karadraudzes, aptuveni 800 vīru, - ieņēma Ordenim piederošo Pleskavu (1240. gadā Pleskava, nespējot turēties pretī Novgorodas spiedienam, pakļāvās Ordenim - pilsēta saglabāja savu pašpārvaldi, taču tajā atradās 2 fogti ar karakalpiem), un turpināja uzbrukumu Tērbatas zemju virzienā. Pleskavas ezera krastā uzbrucējus sagaidīja Ordeņa un Tērbatas bīskapa spēki: 35-40 brāļi bruņinieki, aptuveni 160 knehti (karakalpi) un ugauņu kājnieki, kopā varētu būt aptuveni 400 vīru (avotos kaujas dalībnieku skaits nav minēts, aprēķins veikts provizoriski, vadoties no minēto kritušo skaita). Precīza kaujas vieta nav zināma, karaspēku izkārtojums arī nav zināms. Visas vēlākās kartes un shēmas ir tikai interpretācijas.

Bruņinieki bija izkārtojušies t.s. "dzelzs cūkā" - taisnstūra kolonnā, ar mērķi pārraut pretinieka fronti, (ķīļveida "cūka" parādās tikai XV gs.) - savukārt par senkrievu taktiku nav nekas zināms, Vecākā Livonijas atskaņu hronika vien piemin, ka bijis ļoti daudz strēlnieku un skaitlisks pārsvars, jo "brāļu karaspēks" uzreiz tapis ielenkts, sākusies tuvcīņa, kurā bruņinieki galu galā cietuši sakāvi. Atskaņu hronika min tikai brāļu bruņinieku zaudējumus - 20 kritušie un 6 gūstā, - neminot kritušos knehtu un ugauņu vidū, savukārt Novgorodas 1. hronika min kopējo skaitu: 400 kritušie un 50 gūstekņi. Par zaudējumiem senkrievu karaspēkā avotos ziņu nav. Stāsts par to, ka bruņinieki ielūzuši ledū, ir XV gs. Novgorodas hronikā parādījusies leģenda - pirmavotos par ko tādu ziņu nav (toties minēts, ka ievainotie un nonāvētie "krita zālē").