Atšķirības starp "Hoplīti" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Hoplite_fight_from_Athens_Museum.jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Hoplite_fight_from_Athens_Museum.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Hoplīti''' (gr. ''οπλίταί, hoplitai'', no ''ὅπλον, hoplon'') - smagi bruņoti kājnieki [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[hellenisms|hellenisma]] ietekmē esošajās zemēs VIII-IV gs.p.m.ē. Pirmo reizi parādījās [[Sparta|Spartā]]. Sākotnēji komplektējās no brīvajiem pilsoņiem, bet IV gs. p.m.ē. tos aizstāja [[algotņi]] (alga dienā = 5-6 [[Obols|oboli]]). | + | '''Hoplīti''' (gr. ''οπλίταί, hoplitai'', no ''ὅπλον, hoplon'') - smagi bruņoti kājnieki [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[hellenisms|hellenisma]] ietekmē esošajās zemēs VIII-IV gs.p.m.ē. Pirmo reizi parādījās [[Sparta|Spartā]]. Sākotnēji komplektējās no brīvajiem pilsoņiem, bet IV gs. p.m.ē. tos aizstāja [[algotņi]] (alga dienā = 5-6 [[Obols|oboli]]). Unificētajā bruņojumā - ''[[Panoplijs|panoplijā]] '', - kuru iegādājās katrs ''hoplīts'' pats par saviem līdzekļiem, bija [[hoplons]], [[Korintas tipa bruņucepure]], krūšu [[bruņas]] ([[hipotoraksa]] vai [[linotoraksa]]), [[kājsargi]] ([[knimidas]]), [[uzroči]], šķēps ([[ksistons]], agrīnajiem ''hoplītiem'' bija vēl otrs, metamais šķēps, taču klasiskajā periodā to vairs neizmantoja) un zobens ([[ksifoss]] vai [[kopiss]]). Kā karavīru veids parādījās līdz ar amatniecības līmeņa un jaudu attīstību, kad bruņojuma pašizmaksa ievērojami kritās, un nu smagais bruņojums bija pieejams ne tikai šauram [[aristokrātija]]s slānim, bet lielai daļai brīvo [[polisa]]s pilsoņu. Līdz ar to ''hoplīti'' kaujas laukā nomainīja mazskaitlīgo aristokrātu karadraudzi - [[Heterija|heteriju]], - tās vietā kļūstot par galveno militāro spēku. Mainījās arī karošanas taktika: armijas kļuva daudzskaitlīgākas, sāka dominēt īpaši ''hoplītiem'' izveidota kājnieku ierinda, t.s. [[falanga]]. |
== Attēli == | == Attēli == | ||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* Hans Delbück. Geschichte der Kriegskunst im Rahmen der politischen Geschichte. Das Altertum. Von den Perserkriegen bis Caesar. - Nikol Verlag: Hamburg, 2003, ISBN 3-933203-73-2 | * Hans Delbück. Geschichte der Kriegskunst im Rahmen der politischen Geschichte. Das Altertum. Von den Perserkriegen bis Caesar. - Nikol Verlag: Hamburg, 2003, ISBN 3-933203-73-2 | ||
* Snodgrass A.M. The Hoplite Reform and History. // Journal of Hellenic Studies 85, 1965, S. 110–122, ISSN 0075-4269 | * Snodgrass A.M. The Hoplite Reform and History. // Journal of Hellenic Studies 85, 1965, S. 110–122, ISSN 0075-4269 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Потрашков С., Потрашков А. Иллюстрированный военно-исторический словарь. - ЭКСМО: Москва, 198-199 с. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 7. jūnijs, plkst. 07.08
Hoplīti (gr. οπλίταί, hoplitai, no ὅπλον, hoplon) - smagi bruņoti kājnieki Senajā Grieķijā un hellenisma ietekmē esošajās zemēs VIII-IV gs.p.m.ē. Pirmo reizi parādījās Spartā. Sākotnēji komplektējās no brīvajiem pilsoņiem, bet IV gs. p.m.ē. tos aizstāja algotņi (alga dienā = 5-6 oboli). Unificētajā bruņojumā - panoplijā , - kuru iegādājās katrs hoplīts pats par saviem līdzekļiem, bija hoplons, Korintas tipa bruņucepure, krūšu bruņas (hipotoraksa vai linotoraksa), kājsargi (knimidas), uzroči, šķēps (ksistons, agrīnajiem hoplītiem bija vēl otrs, metamais šķēps, taču klasiskajā periodā to vairs neizmantoja) un zobens (ksifoss vai kopiss). Kā karavīru veids parādījās līdz ar amatniecības līmeņa un jaudu attīstību, kad bruņojuma pašizmaksa ievērojami kritās, un nu smagais bruņojums bija pieejams ne tikai šauram aristokrātijas slānim, bet lielai daļai brīvo polisas pilsoņu. Līdz ar to hoplīti kaujas laukā nomainīja mazskaitlīgo aristokrātu karadraudzi - heteriju, - tās vietā kļūstot par galveno militāro spēku. Mainījās arī karošanas taktika: armijas kļuva daudzskaitlīgākas, sāka dominēt īpaši hoplītiem izveidota kājnieku ierinda, t.s. falanga.
Satura rādītājs
Attēli
hoplīta bruņas, VIII-VII gs. p.m.ē.
V gs. p.m.ē. apbruņojuma rekonstrukcija
IV gs. p.m.ē. hoplīta rekonstrukcija
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123. lpp.
- Goldsworthy A.K. "The Othismos, Myths and Heresies: The Nature of Hoplite Battle" // War in History, Vol. 4, Issue 1. (1997), pp. 1–26
- Hanson Victor Davis. The Western Way of War: Infantry Battle in Classical Greece. - Alfred A. Knopf: New York, 1989, ISBN 0-394-57188-6
- Hans Delbück. Geschichte der Kriegskunst im Rahmen der politischen Geschichte. Das Altertum. Von den Perserkriegen bis Caesar. - Nikol Verlag: Hamburg, 2003, ISBN 3-933203-73-2
- Snodgrass A.M. The Hoplite Reform and History. // Journal of Hellenic Studies 85, 1965, S. 110–122, ISSN 0075-4269
- Потрашков С., Потрашков А. Иллюстрированный военно-исторический словарь. - ЭКСМО: Москва, 198-199 с.
Resursi internetā par šo tēmu
- Hoplite (ancient Greek soldier) -- Britannica Online Encyclopedia
- Jona Lendering. Phalanx and Hoplites
- Matthew Amt. Greek Hoplite Page.
- Greek Hoplites - History for Kids.
- Ancient Greek Hoplite Reenactment
- The Hoplite Army of Early Rome
