Kurzemes bīskapija

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 12. oktobris, plkst. 10.22, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kurzemes bīskapija (lat. episcopatus vai diocesis Curoniensis), arī Kursa bīskapija, Piltenes bīskapija, vēlāk Piltenes novads - bīskapa valsts Livonijā (~ 4500 km2) laikā no 1234. līdz 1583. gadam. Tās teritorijā ietilpa mūsdienu Ventspils, Aizputes un Talsu apriņķu daļas, kā arī Roņu sala, bet garīgā diacēze aptvēra visu Kurzemi un Zemgali līdz Misas upei. Bīskapijas teritorija bija sadalīta 3 daļās, kas bija iedalītas vismaz 9 draudžu novados (Amt): ziemeļu daļā – Piltenes, Ēdoles un Ārlavas draudzes novadi un pēc agrākā Rīgas domkapitula Dundagas un Tārgales pievienošanas Kurzemes bīskapa zemēm 1434. gadā klāt nāca Dundagas draudzes novads; rietumu daļā – Cīravas un Sakas draudzes novadi; dienvidu daļā – Embūtes un kopš 1392. gada. Valtaiķu draudzes novadi; bīskapijas Aizputē (Aizputi bīskapija dalīja ar ordeni) valdīja domkapituls, un Aizpute veidoja savu draudzes novadu. Laicīgās pārvaldes un tiesas priekšgalā bija bīskapa iecelts soģis (Stiftsvogt). Zemniecību veidoja bija kurši un lībieši. Bija tikai 2 pilsētas – Aizpute, kurai 1378. gadā piešķīra Rīgas tiesības un kur atradās domkapitula sēdeklis ar 6 domkungiem, sv. Marijas baznīca un franciskāņu klosteris, un Piltene ar bīskapa pili. Arī Piltenei 20.06.1557. piešķīra Rīgas tiesības. Abās pilsētās XVI gs. beigās dzīvoja ~ 80 vācu un vietējie namnieki. Bīskapijas vasaļu skaits nav skaidri zināms, bet kāds XVI gs. sākuma munsturrullis (Roßdienstliste oder Musterrolle) min 77 vasaļus (no tiem 20 Embūtē un 2 Dundagā) ar 85 bruņotiem jātniekiem un 22 strēlniekiem. Viņu lēņa tiesības bija tādas pašas kā ordeņa valstī, t.i., bez vasaļu paplašinātām mantošanas tiesībām un tiesas varas. Livonijas [[Landtāgs|landtāgos] tie sāka piedalīties tikai sākot no XVI gs. Līdz 1583. gadam bīskapijā valdījuši 20 bīskapi. Kopš 1526. gada Kurzemes bīskapijā sāka izplatīties reformācija. 1559. gadā Dānijas karalis Fridrihs II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Johannesa IV (Johannes von Münchhausen) nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560 .gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim hercogam Magnusam (Magnus Herzog von Holstein). Magnuss 1578. gadā apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam Sigismundam II Augustam. Magnuss mira Piltenē 1583. gada 18. martā, neatstādams mantiniekus. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos. 1585. gadā pamatojoties uz Kroneborgas miera līgumu pēc tā sauktā Piltenes mantojuma kara Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Žečpospoļitai. Neskatoties uz Kurzemes hercogu centieniem šo teritoriju pievienot hercogistei, 1617. gadā tā tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu un turpmāk pastāvēja kā īpaša veida muižnieku republika ar vēlētas landrātu kolēģijas realizētu pārvaldi. Lai gan Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogam Jēkabam 1656. gadā izdevās uzsākt sarunas par Piltenes novada ūniju ar hercogisti, bet hercogam Fridriham Kazimiram 1685. gadā izdevās panākt sev pozitīvu rezultātu, šī savienība saglabājās tikai līdz 1717. gadam.

Komentāri

Lai gan saskanā ar dāņu avotiem Kurzemes bīskapija ar bīskapa sēdekli tagadējā Palangā dibināta, jau 1161. gada 24. jūnijā, tikai 1230.gadā, sakarā ar bada gadu, daļa kuršu noslēdza līgumu ar Rīgas domkapitulu, Ordeni un Rīgas pilsētu, apņemoties pāriet kristietībā un pildīt attiecīgus pienākumus. 1234. gada septembrī pāvesta legāts Vilhems no Modenas iecēla pirmo Kurzemes bīskapu Engelbertu (Engelbert, Hengelbert). 1245. gada 5. februārī pāvests ar Modenas Vilhelma starpniecību Livonijas ordenim piešķīra 2/3 no Kursas zemēm, bet Kurzemes bīskapijai tikai 1/3. Rezultātā bīskapijas teritorija tika sašķelta trīs daļās, starp kurām stiepās Livonijas ordeņa valsts Kurzemes novadi. Līdz ar 1290. gadu beidzās bīskapijas tapšanas periods. Kopš šī laika Kurzemes domkapituls – līdz ar bīskapu – bija inkorporēti Vācu ordenī, un visi vēlākie domkungi un bīskapi nāca tikai no Vācu ordeņa brāļu vidus. Ordenis varēja rīkoties ar Kurzemes kara iesaukumu, bīskapa amatu (ciktāl ar ordeni nekonkurēja pāvesta provīzijas tiesības) un ar 6 domkungu vietām (prāvests, dekāns, mantzinis, ekonoms un 2 kanoniķi). Tāpat arī visa lēņu iekārta un parasti arī Kurzemes bīskapu politika atradās ordeņa ietekmē - politiski Kurzemes bīskapija bija tapusi par Vācu ordeņa protektorātu. Domkungiem bija jādzīvo pēc Vācu ordeņa statūtiem, un viņi baudīja tās pašas tiesības kā citu domkapitulu locekļi. Lai gan, līdzīgi kā Rīgas arhibīskapijā, tā arī Kurzemes bīskapijā tās laicīgais un garīgais valdnieks bija Kurzemes bīskaps (episcopus Curoniensis, bischop to Curlande), kas vismaz nomināli bija arhibīskapa sufragāns un kam bija jādod uzticības zvērests savam metropolītam, tomēr Rīgas arhibīskapam nebija nekādas ietekmes uz Kurzemes bīskapa izraudzīšanu, jo, līdz ar domkapitula inkorporāciju Vācu ordenī, virsmestrs uzskatīja par savu privilēģiju iecelt Kurzemes domkungus un nominēt bīskapu no ordeņa brāļu vidus. Bīskapu vai nu vēlēja Kurzemes domkapituls no savu domkungu vidus un amatā investēja pāvests, vai iecēla pāvests pēc Vācu ordeņa virsmestra ieteikuma. Ap XV gs. beigām bija izveidojusies paraža, ka katram domkapitula izraudzītajam kandidātam vispirms bija jāiegūst Livonijas mestra akcepts, un tikai pēc tā saņemšanas Vācu ordeņa virsmestrs viņu proponēja pāvestam iecelšanai. Kurzemes bīskapu pāvesta galmā pārstāvēja Vācu ordeņa prokurātors, un bīskapam bija jāpiedalās tā uzturēšanas izdevumu segšanā. Savā zemē bīskapam bija soģis, kam par soģa dienesta pildīšanu bīskaps piešķīra lēņos zemi. Kurzemes bīskapam bez soģa vēl bija rakstvedis, notārs un dažādi kalpotāji (familiares). Embūtes novadā bīskapam bija amatvīrs, saukts burggrāfs.

Skat. arī:

Resursi internetā par šo tēmu