Atšķirības starp "Padomes" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 24. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
| − | + | [[Kategorija:Padomju Savienības Komunistiskā partija]] | |
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | [[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 21. aprīlis, plkst. 11.32
Padomes (kr. советы) - atkarībā no konteksta:
- 1. padomdevēju struktūras valstu, pilsētu, komūnu pārvaldē dažādos laikos un dažādās valstīs, piemēram: Kurzemes un Zemgales hercogistes padome, piecu simtu padome, vecāko padome, valsts padome slepenā padome, karaļa padome, bajāru padome, Vidzemes Zemes padome, Augstākā Slepenā Padome, Krievijas impērijas Valsts padome, Latvijas Tautas padome, Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Augstākā padome u.c.
- 2. nevalstiskas sabiedriskas organizācijas kā tautas pārstāvniecības un pašpārvaldes veids, kas izveidojās Krievijā 1905.-1907. gados kā pašorganizētas vēlētas sabiedriskas organizācijas streiku organizēšanai (šādas padomes izveidojās arī Vācijā 1. Pasaules kara pēdējos gados, cenšoties pārņemt varu valstī - t.s. Bavārijas, Brēmenes un Braunšveigas padomju republikas). Padomes pildīja vietējās varas funkcijas gan sadarbībā ar revolūciju ceļā izveidotajām valsts varas institūcijām un dažādam sabiedriskajām organizacijām, gan arī patstavīgi, nereti nonākot konfliktos ar izpildvaru. Līdz 1917. gadam tās dēvēja par "strādnieku, kareivju un zemnieku deputātu padomēm". Tā kā līdz visas varas pāriešanai padomju rokās - t.s. padomju varas izveidošanās, - daudzām iedzīvotāju grupām nebija vēlēšanu tiesību, padomju apzīmējumos saglabājās norāde uz to vēlētājiem: strādnieku, sarkanarmiešu, zemnieku, kalpu un kazaku deputātu padomes. 1917. gada 27. februārī sociālistisko partiju aktīvisti izveidoja Petrogradas stradnieku un kareivju deputātu padomi, kurai bija liela nozīme jaunās varas Krievijā politiskās platformas veidošanā. 1918. gada sākumā KPFSR vairāku nosaukumu padomes apvienoja, izveidojot "strādnieku, zemnieku un sarkanarmiešu deputātu padomes". 1936. gadā tās pārdēvēja par "darbaļaužu deputātu padomēm", bet 1977. gadā - par "tautas deputātu padomēm".
Mūsdienu Latvijas teritorijā 1917. gada maijā sāka dibināties strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes. Pirmā bija Rīgas Strādnieku deputātu padome, pēc tām izveidojās Vidzemes Zemes padome, strādnieku, bezzemnieku, kareivju padomes u.c., kuras Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu kongresā jūlija otrajā pusē ievēlēja kopēju augstākās varas institūciju padomju deputātu kongresu starplaikā: Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomi, kas 1917. gada 18.-31. decembrī izveidoja t.s. Iskolata republiku. Vācijas armijas īstenotās okupācijas laikā padomes bija spiestas pārtraukt savu darbību, to atjaunojot tikai 1918. gada beigās. Beidza pastāvēt līdz ar lielinieku padzīšanu no Latvijas teritorijas 1919.-1920. gadu mijā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 80. lpp.
- Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
- Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
- Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
- Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
