Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • [[Attēls:T-34_1940.png|right|thumb|300px|PSRS tanks T-34 (1940.)]] Pirmo reizi tankus izmantoja Lielbritānijas armija 1916. gada septembrī kaujās pie Sommas, [[Pirmais pasaules karš|1. pasau
    6 KB (780 vārdi) - 2018. gada 14. aprīlis, plkst. 08.12
  • ...em ķieģeļiem. 1947. gadā Pulvertorni mēģināja saspridzināt Padomju armija, bet ne visai sekmīgi - tā drupas joprojām saglabājušās Daugavgrīvas ...f> (XX gs. 30. gados baznīcu nojauca, bet torni atstāja, vēlāk padomju armija to pārveidoja par ūdenstorni)
    15 KB (2 383 vārdi) - 2016. gada 17. februāris, plkst. 08.42
  • ...lsētās, kuras, saskaņā ar t.s. Molotova-Ribentropa paktu, attiecās uz PSRS okupācijas zonu. Attēls:Izvestiya_18_09_1939_GermanSoviet_demarcationline_Poland.jpg|Vācijas-PSRS demarkācijas līnija okupētajā Polijā
    3 KB (423 vārdi) - 2022. gada 16. janvāris, plkst. 18.52
  • ...eši no Varšavas atspiesti un ka ofensīva apturēta arī citās vietās. Armija esot glābta un garastāvoklis labs. Civiliedzīvotājos gan redzams daudz ...s. Ja varēšu dabūt, drošības pēc paņemšu arī krievu vīzu, bet uz PSRS braukšu tikai viskritiskākajā momentā, ja būs jāglābj kaila dzīvīb
    9 KB (1 876 vārdi) - 2009. gada 29. septembris, plkst. 15.00
  • ...s no kara postījumu sekām. 1956. gadā tika izveidota Nacionālā tautas armija (''Nationale Volksarmee, NVA''). [[Aukstais karš|Aukstā kara]] politikas
    10 KB (1 265 vārdi) - 2012. gada 22. janvāris, plkst. 18.57
  • ...ājās patiesība par masu mirstību [[Nacisms|nacistu]] un vēlāk arī [[PSRS|padomju]] koncentrācijas nometnēs, šis nometņu apzīmējums ieguva jaun ...Pēc tam koncentrācijas nometnes masveidā sāka izmantot Lielbritānijas armija t.s. [[angļu-būru karš|angļu-būru kara]] laikā (1899.-1902.). Lai lie
    5 KB (873 vārdi) - 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 06.49
  • ...derēja politiskā vara, bija pakļauts represīvi uzraugošās iestādes, armija, tiesu vara, masu informācijas līdzekļi un tautsaimniecība. ...] un [[Aizkaukāza FPSR]] (30.12.1922. to apstiprināja sasauktais pirmais PSRS padomju kongress).
    8 KB (1 136 vārdi) - 2022. gada 23. februāris, plkst. 19.19
  • ...itorijā pēc tam, kad [[Hivas haniste|Hivas hanistē]] iebruka [[Sarkanā Armija]]. Oficiāli proklamēta 1920. gada 26. aprīlī, kad Vishorezmas I [[Kurul [[Kategorija:PSRS]]
    2 KB (153 vārdi) - 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 08.11
  • ...vilnis. Suņs Jatsens izšķīrās par dienvidu valdības sadarbību ar [[PSRS]] un līdz pat 1927. gadam viņa politiskie mantinieki turpināja cieši sa
    7 KB (1 177 vārdi) - 2011. gada 17. marts, plkst. 15.30
  • ...kartogrāfijā atšķiras arī pieņemtie krāsu apzīmējumi, piemēram, PSRS militārajā kartogrāfijā savas karaspēka daļas un objektus bija pieņe Attēls:Militarnie_znaki.jpg|PSRS taktiskie simboli
    4 KB (544 vārdi) - 2012. gada 25. decembris, plkst. 21.37
  • ...emūdene|zemūdenēm]] komplektēta jūras kara flotes vienība [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] no 1926. līdz 1940. gadam. Izveidota 1926. gadā kā '' ...pēdējo reizi nolaida Latvijas karakuģu karogus un uzvilka no saņemtos PSRS Sarkankarogotās Baltijas kara flotes karogus, diviziona štābu likvidēja
    2 KB (364 vārdi) - 2015. gada 22. decembris, plkst. 04.52
  • ...lāk [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]], [[PSRS]] kavalērijas virsnieks. ...ā]], strādājis Kara lietu tautas komisariāta centrālajā aparātā, [[PSRS]] revolucionārajā kara padomē (no 1924. gada). Miris 1926. gada 17. mart
    1 KB (164 vārdi) - 2010. gada 9. marts, plkst. 12.05
  • ...krieviju, kur martā-aprīlī tika iekļautas jaunizveidotajā [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. ...armijas daļas tika demobilizētas un to vietā tika izveidota [[Sarkanā armija]]. 13. aprīlī tika izveidota Sarkanās armijas [[Latviešu strēlnieku pa
    8 KB (1 063 vārdi) - 2021. gada 13. augusts, plkst. 10.15
  • ...lietu karaspēku) nosaukums laikā no 1946. gada (pārdēvējot [[Sarkanā Armija|Sarkano armiju]]) līdz 1991. gadam. [[Kategorija:Sarkanā armija]]
    1 012 byte (106 vārdi) - 2010. gada 23. aprīlis, plkst. 07.37
  • ...s kara]] laikā [[PSRS]] ''gvardes'' nosaukumu piešķīra tām [[Sarkanā Armija|Sarkanās armijas]] daļām, kuras īpaši veiksmīgi izcēlās kaujās.
    2 KB (386 vārdi) - 2013. gada 12. decembris, plkst. 11.10
  • ...izveidota 2.09.1918. [[Pilsoņu karš Krievijā|pilsoņu kara]] laikā. [[PSRS]] pastāvēja atsevišķas konkrētu bruņoto spēku veidu, kara apgabalu, [[Kategorija:Armija un karš]]
    2 KB (309 vārdi) - 2013. gada 1. marts, plkst. 10.58
  • ...ijas impērijā]] ''ģenerālisimusa'' pakāpi ieviesa XVII gs. beigās. [[PSRS - 1945. gadā, kad to piešķīra [[Staļins|Staļinam]].
    950 byte (1 vārds) - 2010. gada 27. augusts, plkst. 07.35
  • ...gs. [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], kad tā sāka dēvēt [[armija]]s vienības komandiera, kapteiņa vietnieku (no lat. ''locus tenens'' - fr ...oručiks]] un [[kornets]]). Latvijas armijā pakāpi ieviesa 07.08.1919. [[PSRS]] bruņotajos spēkos ''leitnanta'' pakāpi ieviesa 1935. gadā (jaunākā
    2 KB (1 vārds) - 2022. gada 28. jūnijs, plkst. 16.22
  • ...ējīgajiem pilsoņiem pēc īsas apmācības nokomplektēta iregulārā [[armija]] jaunajos laikos.
    3 KB (360 vārdi) - 2010. gada 19. septembris, plkst. 20.38
  • ...cijas bruņoto spēku pakļautībā izveidotās [[Krievijas atbrīvošanas armija]]s (''Русская освободительная армия (РОА)'')
    485 byte (62 vārdi) - 2019. gada 21. janvāris, plkst. 06.26
  • ...ulāras personas. Memorands atgādināja Latvijas nelikumīgo iekļaušanu PSRS sastāvā un uzsvēra, ka pēc starptautisko tiesību normām Latvijas Repu ...LCP organizētā laiva Kurzemi atstāja 13. jūnija rītā. 31. oktobrī PSRS Valsts Drošības komisariāta aģenti uzsāka plašus arestus Ventspilī u
    10 KB (1 702 vārdi) - 2010. gada 25. novembris, plkst. 07.59
  • ...", savukārt [[Baltijas landesvērs|landesvēra]], bet pēc tam [[Latvijas armija]]s karavīru ekipējumā līdz 1940. gadam lietoja austriešu M-16 modeļa Attēls:SSch-40.jpg|PSRS armijas kareivju kaska SŠ-40
    3 KB (377 vārdi) - 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 11.56
  • ...is bija [[PSRS]] bruņoto spēku militāra sagrāve 1941. gada rudenī un PSRS kapitulācija. ...otorizētās kājnieku) – aptuveni 3500 tanki, 3000 kaujas lidmašīnas. PSRS, gatavojoties karam, bija sakoncentrējusi pie līnijas 237 divīzijas - ap
    3 KB (396 vārdi) - 2020. gada 31. decembris, plkst. 13.06
  • ...laicīgi ar ienākošo Sarkano armiju). Februārī tika mobilizēts [[LSPR armija|padomju Latvijas armijā]] un dienēja tās štābā Daugavpilī par rakstv ...tradās Gulbenes slimnīcā ar aklās zarnas iekaisumu. Sākoties Vācijas-PSRS karam, jūnija beigās J. Rubenis pievienojās pulkveža-leitnanta Kārļa
    5 KB (918 vārdi) - 2013. gada 3. aprīlis, plkst. 12.54
  • [[Kategorija:PSRS]]
    1 KB (244 vārdi) - 2023. gada 19. februāris, plkst. 10.46
  • ..., 195 kapteiņi, 145 virsleitnanti, 142 leitnanti. Kopā ar ierindniekiem, PSRS režīms iznīcināja 4665 likvidētās Latvijas Tautas armijas karavīrus.
    14 KB (2 106 vārdi) - 2023. gada 20. jūlijs, plkst. 17.52
  • Latvijas armijas '''9. Rēzeknes kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]]s vienība, saformēta Rīgā 1919. gada 9. augustā no 3 jauniesaukto ro ...nas ezeru. 24.01. ieņēma Rundēnus un 04.02. sasniedza nākošo Latvijas-PSRS robežu.05.11.1920. pulku pārdislocēja uz Indras apkaimi, bet 29.01.1921.
    5 KB (704 vārdi) - 2013. gada 3. marts, plkst. 13.44
  • ...strēlnieki|latviešu sarkanajiem strēlniekiem]] komplektēta [[Sarkanā armija]]s vienība, izveidota 1918. gada 13. aprīlī Petrogradā. Divīzijas prie ...vīzija (~23 000 vīru) tika iekļauta jaunizveidotajā [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]], kas piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|
    8 KB (1 140 vārdi) - 2013. gada 10. marts, plkst. 16.22
  • ...0. gadā|Latvijas okupācijas]] pārdēvēta bijusī [[Latvijas Republikas armija]]. Par armijas komandieri – ģenerāli Robertu Kļaviņu (1885–1944). ...ptembrī ar Latvijas PSR TKP 1940. gada 27. augusta likumu Latvijas Tautas armija tika iekļauta Sarkanās armijas sastāvā. 1940. gada 9. oktobrī likvidē
    4 KB (578 vārdi) - 2022. gada 1. marts, plkst. 12.25
  • ...šanai izdalīja 500 vīru, par kuru komandieri iecēla bijušo [[Latvijas armija]]s pulkvedi Veisu, kurš saformēja 5 atsevišķas rotas, jeb rekrutēšana ...nosūtīja uz Latviešu leģionu, bet 295 atvaļināja. 1188 policisti no PSRS okupētās Latgales un Vidzemes ieradās t.s. Kurzemes katlā, kur 291 turp
    10 KB (1 496 vārdi) - 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 18.47
  • ...kiem. Darbojies pretlielinieciskajā pagrīdē, ņēmis dalību [[Ziemeļu armija]]s organizēšanā un kaujās. Pēc tās sakāves sagūstīts, taču pirms ...0. gada 28. novembrī padomju drošības iestāžu arestēts un izvests uz PSRS. Miris 1942. gada 27. martā Astrahaņas cietumā.
    4 KB (592 vārdi) - 2016. gada 4. augusts, plkst. 21.28
  • ...ijas [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] pirmais virspavēlnieks. ...02.09.1918.-25.06.1919.), kopš 1918. gada novembra vienlaikus arī [[LSPR armija]]s virspavēlnieks. 1919. gada 25. jūnijā viņu arestēja [[čeka]], tač
    6 KB (940 vārdi) - 2017. gada 6. janvāris, plkst. 11.40
  • ...'Рудольф Иванович Вилкс (Лацис)''; 1903.-1982.) - PSRS armijas un izlūkdienesta virsnieks, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks. ...Francijas robežu un padevās tās robežsargiem, 14. aprīlī atgriezās PSRS. 2. Pasaules kara laikā leitnanta pakāpē bija politvadītājs 43. gvarde
    2 KB (274 vārdi) - 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 13.26
  • ...''Спрогис, Артур Карлович''; 1904.-1980.) - [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks, viens no diversantu kā ieroču šķiras izv
    3 KB (334 vārdi) - 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 13.44
  • ...938. gada sākumā kļuva skaidrs, ka Franko spēki ņem virsroku, un visu PSRS padomnieku personālu atsauca no Spānijas un pārtrauca bruņojuma piegād
    5 KB (830 vārdi) - 2013. gada 25. maijs, plkst. 10.15
  • ...armija]], dažādi [[Anarhisms|anarhistu]] grupējumi, piemēram, [[Mahno armija]], lielinieciskie partizāni u.c.), literatūrā bieži dēvētu par "sarka ...puss]], [[Rietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss]], [[Čehoslovāku korpuss]]
    14 KB (1 519 vārdi) - 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 10.27
  • ...s. Pēc tam, kad armija beidza pastāvēt, [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s ģenerālkvartirmeistars (31.07.-23.11.1919). ...01.08.1922. atradās emigrācijā Rīgā, Latvijā. 1924. gadā devās uz PSRS, kur apmetās uz dzīvi Ļeņingradas nomalē, iztiku pelnīja kā lietvedi
    3 KB (505 vārdi) - 2015. gada 30. jūlijs, plkst. 16.52
  • ...ogs, kopš 1955. gada profesors Maskavas universitātē. 1956.-1976. gados PSRS ZA Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta direktora vie
    1 KB (167 vārdi) - 2016. gada 10. aprīlis, plkst. 18.49
  • ...(kr. ''Ян Семенович Адамсон'', 1892-1968) – [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] virsnieks, [[pulkvedis]]. ...īts [[GULAG]]ā, 1940. gadā atbrīvots. 2. sapieru korpusa komandieris [[PSRS]] Tālajos Austrumos. 2. pasaules kara laikā 112. divīzijas komandiera vi
    2 KB (185 vārdi) - 2016. gada 11. aprīlis, plkst. 18.48
  • ...etēju rotas komandieris. Sākoties 2. pasaules karam, līdz ar [[Sarkanā Armija|Sarkano Armiju]] atkāpies uz Krieviju, par turpmāko viņa likteni ziņu n
    2 KB (269 vārdi) - 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 19.26
  • ...ов Иванович Алкснис'', 1897-1938) – virsnieks, viens no PSRS kara aviācijas pamatlicējiem. ...ar Kristīni Alksnis-Mednis, ģimenē piedzima dēls Imants. No 1937. gada PSRS AP deputāts, Aizsardzības Tautas komisāra vietnieks aviācijas jautājum
    2 KB (343 vārdi) - 2016. gada 1. jūnijs, plkst. 08.57
  • ...gaitas beidzās 1945. gada aprīlī, ieņemot Boloņu. 1947. gadā Andersa armija tika izformēta. * Anderss V. Armija trimdā. - DVF: London, 1953.
    2 KB (226 vārdi) - 2016. gada 27. jūlijs, plkst. 13.38
  • ...jis Ļeņingradas kara inženieru skolu. Kā vada komandieris piedalījies PSRS-Somijas karā (1939-1940), apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni. 1941-1943 g
    2 KB (298 vārdi) - 2016. gada 3. augusts, plkst. 07.43
  • 1928. gadā iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] (SZSA) Odesas kājnieku [[Karaskola|karaskolā]]. Kopš ...operatīvās daļas priekšnieku, majors. Sākoties karam starp Vāciju un PSRS (padomju historiogrāfijā "Lielais Tēvijas karš"), no pirmās kara diena
    6 KB (892 vārdi) - 2017. gada 25. jūnijs, plkst. 09.47
  • Oktobrī Rēzeknē iestājās t.s. [[Ziemeļu armija|Ziemeļu armijā]]. Tā kā šīs armijas daļas Latgalē netika līdz gala ...as okupācijas]] 1940. gada 18. oktobrī arestēts, 1941 gada 22. aprīlī PSRS Baltijas Sevišķā kara apgabala tribunāls par pretpadomju darbību un uz
    3 KB (420 vārdi) - 2017. gada 15. novembris, plkst. 22.31
  • ...militārās iestādes apvienotas vienotā struktūrā ar vienu vadību. [[PSRS]] kopš 1976. gada bija 16 kara apgabali. [[Kategorija:Armija un karš]]
    639 byte (88 vārdi) - 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 08.05

Skatīt (iepriekšējās 100 | nākamās 100) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).