Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...acionālismu]]. Zaudēja savas varas puzīcijas pilsoņu karā (1946-1949) un evakuējās uz Taivānas salu,. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    749 byte (117 vārdi) - 2020. gada 28. jūnijs, plkst. 14.08
  • ...aliste]]s izveidošanās karbonāru kustība pamazām zaudēja savu spēku un to idejas savu aktualitāti. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    2 KB (264 vārdi) - 2014. gada 15. jūlijs, plkst. 09.18
  • ...ās dalījums “melnajos” un “baltajos” gvelfos, jeb bruņniecībā un pilsētniekos. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    738 byte (114 vārdi) - 2022. gada 22. februāris, plkst. 12.57
  • ...enibu]], 1 - [[Eseri|eserus]]. Padomes darbība pakāpeniski politizējās un tās pašvaldības funkcijas palika novārtā. 10.-23.10.1917. sesijas laik * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 141. lpp.
    2 KB (329 vārdi) - 2013. gada 23. februāris, plkst. 07.28
  • ...domes'', kuras apvienojās ar [[Strādnieku deputātu padome|strādnieku]] un [[Kareivju deputātu padome|kareivju]] padomēm, kļūstot par šo padomju * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp.
    3 KB (472 vārdi) - 2010. gada 28. oktobris, plkst. 07.13
  • ...ņas armijas dienestā. Izveidotas atbilstoši ''[[Petrogradas Strādnieku un kareivju deputātu padome]]s'' pavēlei Nr. 1. [[Vidzemes guberņa]]s neoku * 9.03.1917. ievēlētas ''[[XII armijas kareivju padome]]'' un tās izpildu komitēja;
    2 KB (313 vārdi) - 2011. gada 23. augusts, plkst. 15.00
  • ...partija]] XX gs. Latvijas teritorijā, valdošā partija [[Latvijas SPR]] un [[Latvijas PSR]], izveidota [[Latvijas sociāldemokrātija]]s VI kongresā ...t struktūras pamatvienības bija partijas pirmorganizācijas uzņēmumos. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Dibināta LSDSP (''[[Latviešu Soc
    5 KB (745 vārdi) - 2017. gada 26. maijs, plkst. 07.35
  • [[Attēls:Pioneers_USSR_symb.png‎|right|thumb|200px|PSRS pionieru organizācijas emblēma]] * '''1.''' Jaunu zemju pirmatklājēju apzīmējums sarunvalodā un populārajā literatūrā.
    4 KB (333 vārdi) - 2022. gada 18. aprīlis, plkst. 18.45
  • ...osarjevs (1929-1938), - atzīti par tautas un komunisma idejas nodevējiem un nošauti (Miļčakovs vienīgais notiesāts uz 16 gadiem koncentrācijas no [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    690 byte (97 vārdi) - 2021. gada 30. oktobris, plkst. 09.19
  • ...ome (LPNP)''' - etnisko latviešu [[Politiskā partija|politisko partiju]] un sabiedrisko organizāciju deleģēta iedzīvotāju pārstāvniecības insti ...as komisijas sēde, kurā nolēma sasaukt lielāko latviešu organizāciju un bēgļu centru pārstāvju konferenci, kas tika paredzēta Valkā no 1917.
    8 KB (1 297 vārdi) - 2018. gada 9. marts, plkst. 13.46
  • ...nvents|Nacionālajā konventā]], savās rokās koncentrējot varu valstī un ieviešot [[Jakobīņu diktatūra|diktatūru]]. Pēc [[Termidora apvērsums [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    5 KB (578 vārdi) - 2014. gada 9. septembris, plkst. 13.16
  • ...propagandēšanai. Sazvērnieku lielāko daļu arestēja, tiesāja, Babefu un Dartē 1797. gada 27. maijā giljotinēja. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    9 KB (1 vārds) - 2017. gada 17. septembris, plkst. 14.21
  • ...jināja 1832. gada Parlamenta reforma, kas tajā pielaida jauno rūpnieku un tirdzniecības aprindu pārstāvjus. XIX gs. vidū partija pārtapa par ''K ...y''), kas pastāvēja līdz 1965. gadam, biedrus, kā arī ''Konservatīvo partijas'' biedrus Kanādā. Ziemeļamerikā XVIII-XIX gs. [[Ziemeļamerikas kolonij
    4 KB (574 vārdi) - 2013. gada 17. maijs, plkst. 09.45
  • ...Party'' - nosaukums lietots jau kopš 1839. gadā, tā dēvējot ''vigu'' un radikāļu koalīciju). [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    4 KB (1 vārds) - 2011. gada 19. februāris, plkst. 20.49
  • ...arī ''dekabristu'' laulātajām draudzenēm nācās atstāt dzīvesvietas un pārcelties uz dzīvi vīru izsūtījuma vietās.</ref> 1856. gada 26. augu ==== Atsauces un paskaidrojumi ====
    12 KB (1 065 vārdi) - 2009. gada 3. augusts, plkst. 08.10
  • ...oktobra manifests|17. oktobra manifesta]] publiskošanas datuma. Līderis un dibinātājs bija [[Gučkovs Aleksandrs|Aleksandrs Gučkovs]]. ==== Atsauces un piezīmes ====
    1 KB (132 vārdi) - 2015. gada 24. jūlijs, plkst. 11.28
  • ...vienoja krievu [[inteliģence]]s pārstāvjus, ierēdņus, garīdzniecību un galvaspilsētā dzīvojošos muižniekus - uz izveidošanas laiku aptuveni [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    750 byte (114 vārdi) - 2010. gada 4. marts, plkst. 13.34
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    565 byte (75 vārdi) - 2010. gada 4. marts, plkst. 13.37
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    371 byte (46 vārdi) - 2010. gada 4. marts, plkst. 13.39
  • ...ām bija ietverti arī punkti par strādnieku dzīves līmeņa uzlabošanu un cara birokrātijas mazināšanu. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    579 byte (78 vārdi) - 2010. gada 4. marts, plkst. 13.42
  • ...mo programmu izstrādāja V. Černovs (''Чернов''), to apstiprināja partijas pirmajā kongresā 1905. gada decembra beigās – 1906. gada janvāra sāk [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    906 byte (132 vārdi) - 2011. gada 29. janvāris, plkst. 12.11
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    245 byte (34 vārdi) - 2020. gada 27. jūnijs, plkst. 20.49
  • ...]s izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II ==== Atsauces un paskaidrojumi ====
    4 KB (1 vārds) - 2011. gada 15. septembris, plkst. 11.50
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    3 KB (353 vārdi) - 2010. gada 10. marts, plkst. 10.08
  • ...gadigajā skolā. To vadīja skolotājs Roberts Kalninš. Pēc 1934. gada organizācijas mērķos iekļautā "tēvzemes mīlestība" tika politizēta, pakārtojot t [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    951 byte (145 vārdi) - 2010. gada 11. marts, plkst. 06.04
  • * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    2 KB (226 vārdi) - 2010. gada 26. oktobris, plkst. 19.11
  • ...āvā. Padome pilnībā pakļāvās vācu militārās pārvaldes norādēm un rīkojumiem. Dažas dienas pēc [[Brestas miera līgums|Brestļitovskas mie ...ernatīva [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]]i. Sastāvēja no 40 deptātiem un 15 locekļu [[izpildkomiteja]]s. Nekādu darbību neuzsāka. [[Latviešu Pa
    3 KB (412 vārdi) - 2020. gada 28. septembris, plkst. 06.17
  • ...kārtoja bēgļu lietas. 1917. gada oktobrī padome evakuējās uz Kazaņu un no turienes piedalījās [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|LPNP]] darb * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp.
    2 KB (218 vārdi) - 2010. gada 26. oktobris, plkst. 19.51
  • ...omē]] (LTP). 1918. gada 30. novembrī LPZP deleģēja savas pilnvaras LTP un darbību beidza. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp.
    2 KB (239 vārdi) - 2010. gada 26. oktobris, plkst. 20.12
  • ...ievijas Pagaidu valdība]]i, taču 15.(28.) novembrī XII armijas kareivju un virsnieku ārkārtas kongresā Cēsīs tika ievēlēts jauns ''Iskosola'' s * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 143. lpp.
    3 KB (1 vārds) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 07.25
  • ...ada jūlijā Iskolastrelu likvidēja, tās funkcijas pārņemot divīzijas partijas nodaļas politdaļai. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 143. lpp.
    4 KB (573 vārdi) - 2013. gada 28. februāris, plkst. 21.54
  • ...ugustā ''latgaliešu sekcija'' ideoloģisku nesaskaņu dēļ sašķēlās un pašlikvidējās (tās darbu turpināja [[12. armijas 1. karavīru komiteja * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 143. lpp.
    3 KB (309 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 07.08
  • ...sā, kurā tika pieņemta rezolūcija par Latgales pievienošanos Kurzemei un Vidzemei. Komiteja savu darbu pārtrauca 1918. gada janvārī, kad tika are * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 143.-144. lpp.
    2 KB (254 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 07.13
  • ...āciju un Austriju. Emigrācijā LCP sadalījās divās daļās - Vācijas un Zviedrijas, - kas turpināja savu darbību lielā mērā autonomi. Pēc Dr. ...LCP priekšēdētāja J.Rancāna un tās locekļu A.Klīves, V.Bastjāņa un A.Bļodnieka izceļošanu uz ASV, Vācijas LCP vadību uzņēmās ģenerāl
    10 KB (1 702 vārdi) - 2010. gada 25. novembris, plkst. 07.59
  • ...lielākas cilvēku grupas un tiecas izmantot visas zemeslodes bagātības un materiālos līdzekļus. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    2 KB (265 vārdi) - 2010. gada 13. decembris, plkst. 17.00
  • ...Pirmais pasaules karš]]). 1913. gadā partijas II kongresā tika mainīts partijas nosaukums, jo apzīmējums "[[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija]] [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    4 KB (763 vārdi) - 2013. gada 23. februāris, plkst. 20.22
  • ...ālā bāze pamatā bija lielsaimnieki un lauksaimniecības organizācijas un uzņēmumi. Kopējais biedru skaits variēja no 30 līdz 40 000. ...c. lielākās [[Lauksaimniecības biedrība|lauksaimniecības biedrības]] un kooperatīvi. Partija izdeva laikrakstus: "Līdums" (05.1917.-01.1918.), "B
    4 KB (650 vārdi) - 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 14.29
  • ...iska kreisa politiska partija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un Latvijas Republikā laikā no 1913. līdz 1919. gadam. ...ja pašlikvidējās 1919. gada vasarā: augustā kopā ar Darba savienību un Latvijas Bezzemnieku agrāro savienību tika dibināta Darba partija.
    5 KB (784 vārdi) - 2013. gada 25. februāris, plkst. 11.34
  • ...]] tulkojumā. Drīz sākās nesaskaņas starp žurnāla redaktoru Roziņu un redkolēģijas locekļiem E. Rolavu, M.Valteru u.c. 1900. gada jūnijā s [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    2 KB (352 vārdi) - 2011. gada 30. janvāris, plkst. 15.10
  • ...nepieciešamību. Turpmākajās DB sēdēs<ref>Nav zināms, kur, kad, cik un vai vispār šādas sēdes notikušas, taču literatūrā tiek pieminētas. ...padomi]], kas uzņemas priekšparlamenta funkcijas un uzņemas valsts varu un pieņemot politisko platformu.
    4 KB (708 vārdi) - 2017. gada 29. novembris, plkst. 21.33
  • ...(turpmāk partiju tur pārstāvēja tikai viens deputāts: K.Puriņš). No partijas atšķēlušies biedri nodibināja [[Latvijas Tautas partija|Tautas partiju [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    1 KB (165 vārdi) - 2012. gada 1. decembris, plkst. 17.05
  • ...n J.Rubulis. Pamatelektorāts: Latgales pilsētu un miestu [[pilsonība]]s un [[sīkpilsonība]]s aprindas, daļa vietējās [[inteliģence]]s. Pēc depu [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    1 KB (214 vārdi) - 2013. gada 20. februāris, plkst. 06.48
  • ...Radikāldemokrātiskā partija|Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas]] un [[Latvijas Darba savienība]]s bijušos biedrus. Nebija noteiktas programma ...sīs - 7 (no 30). Izdeva laikrakstus "Jaunais Vārds" (01.1921.-02.1922.) un "Jaunō Straume" (03.1920.-05.1934.).
    1 KB (189 vārdi) - 2015. gada 6. maijs, plkst. 18.27
  • ...u. Īpaši aktīvas pija savienības nodaļas Vladivostokā, Mandžūrijā un Šanhajā, kuras 1918. gada 3.-5. novembrī izveidoja Latviešu centrālo b * Apine I. Latvijas Komunistiskās partijas nacionālā politika : 1917–1920. – Rīga, 1980. – 91. lpp.
    2 KB (354 vārdi) - 2013. gada 23. marts, plkst. 22.52
  • ...nacionālā padomē]], [[ Demokrātiskais bloks|Demokrātiskajā blokā]] un [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomē]]. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    978 byte (147 vārdi) - 2013. gada 23. februāris, plkst. 20.15
  • ...evics u.c.). Partiju galvenokārt atbalstīja mazturīgā [[inteliģence]] un kvalificētākā [[Proletariāts|strādniecība]], bezzemnieki. Skaitliski ...trādnieku partiju]] (LSDSP). Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ([[KSDSP]]) ietekmē 1906. gadā LSDSP iekļāvās KSDSP sastāvā kā [[La
    3 KB (566 vārdi) - 2022. gada 23. februāris, plkst. 18.52
  • ...atkarības kara dalībnieki]], [[Lāčplēša Kara ordenis|LkO kavalieri]] un no Latvijas armijas atvaļinātie karavīri. Valdes priekšsēdētājs [[Oz ...rības laikrakstus. Biedrības vadītājus - atvaļināto pulkvedi V.Ozolu un atvaļināto kapteini [[Plan-Dubrovskis Eduards|E.Planu-Dubrovski]] u.c. 19
    1 KB (225 vārdi) - 2013. gada 19. marts, plkst. 16.32
  • ...cijām, gādāja, lai tās no Krievijas saņemtu propagandistus, ieročus un propagandas literatūru. 1918.-1919. gada ziemā no partijas oficiāli atšķēlās t.s. [[mazinieki]], izveidojot [[Latvijas sociāldem
    3 KB (459 vārdi) - 2013. gada 1. marts, plkst. 11.01
  • ...linieku]] praktizēto savu politisko pretinieku preses slēgšanu Latvijā un Maskavā. Pozīcija bija tuva [[Pilsonība|pilsonisko]] grupu nostājai. Pi * Tatjana Bartele. Latviešu kreisās organizācijas Maskavā padomju varas pirmajos gados (1918-1920) // Latvijas arhīvi. 2001
    2 KB (272 vārdi) - 2013. gada 25. februāris, plkst. 14.16
  • ...asarī kā '''Vācu tautības Krievijas pilsoņu demokrātiskā partija''' un darbojās līdz augustam, kad Rīgu ieņēma Vācijas armija. Atjaunoja sav ...vācbaltu frakciju. Vācbaltu demokrātu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsu
    2 KB (255 vārdi) - 2013. gada 11. marts, plkst. 10.17

Skatīt (iepriekšējās 50 | nākamās 50) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).