Atšķirības starp "Hoplīti" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Hoplite_fight_from_Athens_Museum.jpg|right|thumb|300px|]]
 
[[Attēls:Hoplite_fight_from_Athens_Museum.jpg|right|thumb|300px|]]
−
'''Hoplīti''' (gr. ''οπλίταί, hoplitai'', no ''ὅπλον, hoplon'') - smagi bruņoti kājnieki [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[hellenisms|hellenisma]] ietekmē esošajās zemēs VIII-IV gs.p.m.ē. Pirmo reizi parādījās [[Sparta|Spartā]]. Sākotnēji komplektējās no brīvajiem pilsoņiem, bet IV gs. p.m.ē. tos aizstāja [[algotņi]] (alga dienā = 5-6 [[Obols|oboli]]). Cīnījās īpaši ''hoplītiem'' radītajā kaujas ierindā - [[Falanga|falangā]]. Unificētajā bruņojumā, kuru iegādājās katrs ''hoplīts'' pats par saviem līdzekļiem, bija [[hoplons]], [[bruņucepure]] ([[kranoja]]), krūšu [[bruņas]] ([[hipotoraksa]] vai [[linotoraksa]]), [[kājsargi]] ([[knimidas]]), [[uzroči]], šķēps ([[ksistons]], agrīnajiem ''hoplītiem'' bija vēl otrs, metamais šķēps, taču klasiskajā periodā to vairs neizmantoja) un zobens ([[ksifoss]] vai [[kopiss]]).
+
'''Hoplīti''' (gr. ''οπλίταί, hoplitai'', no ''ὅπλον, hoplon'') - smagi bruņoti kājnieki [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmē esošajās zemēs VIII-IV gs.p.m.ē. Pirmo reizi parādījās [[Sparta|Spartā]]. Sākotnēji komplektējās no brīvajiem pilsoņiem (sk. [[zeugīts]]), bet IV gs. p.m.ē. tos aizstāja [[algotņi]] (alga dienā = 5-6 [[Obols|oboli]]). Unificētajā bruņojumā - ''[[Panoplijs|panoplijā]] '', - kuru iegādājās katrs ''hoplīts'' pats par saviem līdzekļiem, bija [[hoplons]], [[Korintas tipa bruņucepure]], krūšu [[bruņas]] ([[hipotoraksa]] vai [[linotoraksa]]), [[kājsargi]] ([[knimidas]]), [[uzroči]], šķēps ([[ksistons]], agrīnajiem ''hoplītiem'' bija vēl otrs, metamais šķēps, taču klasiskajā periodā to vairs neizmantoja) un zobens ([[ksifoss]] vai [[kopiss]]). Kā karavīru veids parādījās līdz ar amatniecības līmeņa un jaudu attīstību, kad bruņojuma pašizmaksa ievērojami kritās, un nu smagais bruņojums bija pieejams ne tikai šauram [[aristokrātija]]s slānim, bet lielai daļai brīvo [[polisa]]s pilsoņu. Līdz ar to ''hoplīti'' kaujas laukā nomainīja mazskaitlīgo aristokrātu karadraudzi - [[Heterija|heteriju]], - tās vietā kļūstot par galveno militāro spēku. Mainījās arī karošanas taktika: armijas kļuva daudzskaitlīgākas, sāka dominēt īpaši ''hoplītiem'' izveidota kājnieku ierinda, t.s. [[falanga]].
 +
 
  
−
== Attēli ==
 
 
<center><gallery>
 
<center><gallery>
 +
Attēls:Argos_hoplite_armour.jpg|hoplīta bruņas, VIII-VII gs. p.m.ē.
 
Attēls:Hoplite_armour_V.jpg|V gs. p.m.ē. apbruņojuma rekonstrukcija
 
Attēls:Hoplite_armour_V.jpg|V gs. p.m.ē. apbruņojuma rekonstrukcija
 
Attēls:Hoplitai.png‎|IV gs. p.m.ē. hoplīta rekonstrukcija
 
Attēls:Hoplitai.png‎|IV gs. p.m.ē. hoplīta rekonstrukcija
−
Attēls:Argos_hoplite_armour.jpg|hoplīta bruņas, VIII-VII gs. p.m.ē.
 
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  
−
==== Atsauces un piezīmes ====
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
−
 
 
−
{{atsauces}}
 
−
 
 
−
== Literatūra par šo tēmu ==
 
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123. lpp.
22. rindiņa: 18. rindiņa:
 
* Hans Delbück. Geschichte der Kriegskunst im Rahmen der politischen Geschichte. Das Altertum. Von den Perserkriegen bis Caesar. - Nikol Verlag: Hamburg, 2003, ISBN 3-933203-73-2
 
* Hans Delbück. Geschichte der Kriegskunst im Rahmen der politischen Geschichte. Das Altertum. Von den Perserkriegen bis Caesar. - Nikol Verlag: Hamburg, 2003, ISBN 3-933203-73-2
 
* Snodgrass A.M. The Hoplite Reform and History. // Journal of Hellenic Studies 85, 1965, S. 110–122, ISSN 0075-4269
 
* Snodgrass A.M. The Hoplite Reform and History. // Journal of Hellenic Studies 85, 1965, S. 110–122, ISSN 0075-4269
 +
----
 +
* Потрашков С., Потрашков А. Иллюстрированный военно-исторический словарь. - ЭКСМО: Москва, 2007, c. 198-199
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://home.lu.lv/~harijs/Macibu%20materiali%20,teksti/Griekijas%20Seminaru%20materiali/3.dalaAgons.doc  Arhaikas laikmets Grieķijā]
 
* [http://home.lu.lv/~harijs/Macibu%20materiali%20,teksti/Griekijas%20Seminaru%20materiali/3.dalaAgons.doc  Arhaikas laikmets Grieķijā]
37. rindiņa: 35. rindiņa:
 
----
 
----
 
* [http://www.roman-glory.com/osprey-warrior-27 Греческий гоплит, 480 - 323 гг. до н.э.]
 
* [http://www.roman-glory.com/osprey-warrior-27 Греческий гоплит, 480 - 323 гг. до н.э.]
 +
* [http://www.ancientcoins.narod.ru/books3/Piter2.htm Греческие гоплиты и фаланга.]
 +
* [http://www.roman-glory.com/02-01-03 Коннолли П. Греческие доспехи и оружие.]
  
 
[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]]
 
[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]]

Pašreizējā versija, 2016. gada 20. maijs, plkst. 06.54

Hoplite fight from Athens Museum.jpg

Hoplīti (gr. οπλίταί, hoplitai, no ὅπλον, hoplon) - smagi bruņoti kājnieki Senajā Grieķijā un hellēnisma ietekmē esošajās zemēs VIII-IV gs.p.m.ē. Pirmo reizi parādījās Spartā. Sākotnēji komplektējās no brīvajiem pilsoņiem (sk. zeugīts), bet IV gs. p.m.ē. tos aizstāja algotņi (alga dienā = 5-6 oboli). Unificētajā bruņojumā - panoplijā , - kuru iegādājās katrs hoplīts pats par saviem līdzekļiem, bija hoplons, Korintas tipa bruņucepure, krūšu bruņas (hipotoraksa vai linotoraksa), kājsargi (knimidas), uzroči, šķēps (ksistons, agrīnajiem hoplītiem bija vēl otrs, metamais šķēps, taču klasiskajā periodā to vairs neizmantoja) un zobens (ksifoss vai kopiss). Kā karavīru veids parādījās līdz ar amatniecības līmeņa un jaudu attīstību, kad bruņojuma pašizmaksa ievērojami kritās, un nu smagais bruņojums bija pieejams ne tikai šauram aristokrātijas slānim, bet lielai daļai brīvo polisas pilsoņu. Līdz ar to hoplīti kaujas laukā nomainīja mazskaitlīgo aristokrātu karadraudzi - heteriju, - tās vietā kļūstot par galveno militāro spēku. Mainījās arī karošanas taktika: armijas kļuva daudzskaitlīgākas, sāka dominēt īpaši hoplītiem izveidota kājnieku ierinda, t.s. falanga.


  • hoplīta bruņas, VIII-VII gs. p.m.ē.

  • V gs. p.m.ē. apbruņojuma rekonstrukcija

  • IV gs. p.m.ē. hoplīta rekonstrukcija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123. lpp.
  • Goldsworthy A.K. "The Othismos, Myths and Heresies: The Nature of Hoplite Battle" // War in History, Vol. 4, Issue 1. (1997), pp. 1–26
  • Hanson Victor Davis. The Western Way of War: Infantry Battle in Classical Greece. - Alfred A. Knopf: New York, 1989, ISBN 0-394-57188-6
  • Hans Delbück. Geschichte der Kriegskunst im Rahmen der politischen Geschichte. Das Altertum. Von den Perserkriegen bis Caesar. - Nikol Verlag: Hamburg, 2003, ISBN 3-933203-73-2
  • Snodgrass A.M. The Hoplite Reform and History. // Journal of Hellenic Studies 85, 1965, S. 110–122, ISSN 0075-4269
  • Потрашков С., Потрашков А. Иллюстрированный военно-исторический словарь. - ЭКСМО: Москва, 2007, c. 198-199

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Hoplīti&oldid=62207"